Iemesli, kādēļ koku stādīšana mājas tuvumā rūpīgi jāapdomā

Lai labi būtu visiem (gan kokiem, gan mājai, gan cilvēkiem), pirms ņemam rokās lāpstu un dodamies netālu no mājas rakt bedri tikko iegādātam stādiņam, sertificēts būvinženieris un inženierzinātņu doktors Juris Biršs aicina izvērtēt, kā koks izskatīsies pēc vairākiem gadiem. "Augļu kokiem cilvēki aptuveni var iedomāties, cik liels būs to lapu kronis, ozolam gan ne," paskaidro Biršs.

Viņš iesaka kokus stādīt tā, lai to vainags sniegtos ne tuvāk par 50 centimetriem no mājas konstrukcijām. Tātad, ja vēlamies mājas tuvumā redzēt ziedam ābeli, kuras vainags var sasniegt pat četrus metrus, tai vietu pagalmā ierādām vismaz četrarpus metrus no mājas sienām. Lielus kokus mājas apkārtnē speciāli stādīt nevajadzētu, uzskata būvinženieris. Ja nu esi izdomājis, ka pagalmā tomēr nepieciešams pašam savs ozols, viņš to iesaka stādīt ne tuvāk par 50 metriem no ēkas.

Viens no "sliktajiem" darbiņiem, kurus blakus mājai augošie koki pastrādā, ir jumta konstrukcijas bojāšana. Ja virs ēkas atrodas koka lapotne, ēkas saimniekam jāsaprot, ka uz jumta krāsies lapas un augs sūnas, līdz ar to konstrukcijas tehniskā stāvokļa uzturēšana būs sarežģītāka. Nereti lūstošie koka zari var arī mehāniski traumēt jumta konstrukciju. Sevišķi nelabvēlīgi tas var būt bitumena jumta segumam, skaidro Latvijas Biozinātņu un tehnoloģijas universitātes (LBTU) Arhitektūras un būvniecības katedras profesors un vadošais pētnieks, kā arī inženieru biroja CMB valdes loceklis Raitis Brencis. "Arī uz fasādēm var veidoties sūnas. Ūdens novadīšanas sistēma šādos gadījumos ir regulāri jātīra. Ja netīrīs, tā aizsērēs un lietus ūdens nevarēs notecēt paredzētajā vietā, tecēs pāri, un tad atkal slapja būs fasāde. Ja tas notiks ilgstoši, mitrums laika gaitā tiks arī iekšā ēkā," skaidro Brencis.

Turklāt koks māju arī noēnos, kas savukārt mājoklī palielinās mitruma līmeni. "Koki aiztur vēju, bet – jo vairāk vējš tiek aizturēts, jo lielāks ir mitrums. Jo klajāka būs vieta, jo vēsāka un sausāka," skaidro būvinženieris Biršs. "Ir bijušas vairākas reizes, kad cilvēki atrod ļoti skaistas ēkas Rīgā, kas ir kolosāli ieaugušas kokos, gluži kā parkos, bet, kad ieej telpās, tās ir mitras. Kad sāku stāstīt, kas būs jādara, lai varētu telpas saglabāt sausas, cilvēki bieži saka: "Nē, šeit nevarēsim dzīvot." Tā ir liela atbildība, jo ir jāveido rekuperācijas un ventilācijas sistēma, ja grib dzīvot kā cilvēks, bez nepārtrauktas cīņas ar pelējumu. Protams, apēnotas mājas ir ļoti skaistas, dārzā ir kustīga ēna, bet par visu skaisto un dabisko arī ir jāmaksā." Brencis piebilst – lai gan koki vasarā var būt glābiņš no ēkas pārkaršanas, pārāk tuvu piestādīti lielie koki būtisku noēnojumu var radīt arī ziemas laikā, kad lapas ir nobirušas.

Nereti nedarbus pastrādā arī koku saknes. "Saknes ir ļoti darbīgas, laužas iekšā pamatos, bet, ja nevar tajos ielīst, palien apakšā, aug un ceļ tos uz augšu. Sakņu sistēma pamatiem ir ļoti kaitīga, jo saknes izdala organiskās skābes, kas "saēd" betonu," stāsta būvinženieris Biršs. Brencis gan uzsver, ka visbiežāk koku saknes mēdz "ielīst" tādos pamatos, kas jau ir pietiekami sliktā stāvoklī, un lielākoties nekādu skādi mājas pamatiem nenodara.

Taču neapdomīga koku sastādīšana māju tuvumā nav vienīgā liksta, kuru varam sev sarūpēt. Arī mājas apaudzēšana ar vīteņaugiem, kas vasaras laikā māju skaisti ieaudzē savā kuplajā lapotnē, nav nekas labs ēkas konstrukcijai. Zem vīteņaugiem ēkas konstrukcija atrodas pastāvīgā mitrumā, turklāt tā ir labvēlīga vide dažādu nevēlamu mikroorganismu un sēnīšu attīstībai, degradējot šuvju vietas, skaidro Brencis. Ja mājas tuvumā ir vēlme audzēt vīteņaugus vai vīnogulājus, augiem jāveido speciāls karkass.

Arī pie pamatiem ierīkotās dobes, kas tik skaisti izrotā mājas fasādi ziedēšanas laikā, ēkai ilgtermiņā tikai kaitē. "Visām saimniecēm jāsaprot, ka 50 centimetri apkārt mājas perimetram pieder tikai ēkai. Un tikai tad var sākt stādīt puķes," uzsver būvinženieris Biršs. "Ja mēs tuvumā veidojam dobes, tad jāgatavojas to laistīšanai, kas nozīmē, ka šajā vietā vajadzīgas īpašas javas, mitrumizturīgas krāsas, jādomā, kā to vēdināt un veidot gaisma plūsmu. Tas visu sarežģī. Un, ja to nedarām, tad ēka iet bojā – parādās nesmuki pleķi, plaisas, lobās nost krāsa, bet mājas iekšpusē parādās pelējums."

Tomēr, kā uzsver, uzņēmuma "Koku eksperts" vadītājs Gvido Leiburgs un uzņēmuma "Labie koki" vadītājs Edgars Neilands, kokiem pie mājām jābūt. Ar padomiem, kā pagalmā tiem atrast vislabāko vietu un kādas alternatīvas izvēlēties lielajiem kokiem, lasi šajā "Delfi" rakstā.