Bieža problēma ir telpaugu lapu dzeltēšana, taču gana bieži tās kļūst arī brūnas, sākot ar lapu galiem. Iemesli tam ir vairāki – pārāk daudz vai pārāk maz ūdens, kaitēkļi vai citas slimības un, iespējams, ka vaina meklējama mēslojumā. Tomēr visbiežāk lapu brūnēšanu izraisa augam nepiemērots ūdens vai saules gaisma, norādīts portālā "The Spruce".
Kā tad zināt, kura no problēmām ir īstā? Lai mistēriju atrisinātu, jāsāk ar pašu pamatu – auga pārzināšanu. Telpaugu jāpārzina tikpat ļoti kā šķirnes suņa vai kaķa rakstura īpašības un vajadzības. Tieši tāpat kā mopšiem un dalmāciešiem atšķirsies vajadzības, arī kaktusiem un gumijas kokiem viena kopšanas recepte nebūs piemērota.
Lūk, ieteikumi, ko noteikti izpētīt pirms stāda iegādes:
- Kāda augsne augam nepieciešama?
- Vai tam nepieciešama tieša saules gaisma vai augs labi jutīsies arī nelielā noēnojumā?
- Cik bieža laistīšana tam nepieciešama?
- Kāds mēslojums nepieciešams un cik bieži to augam nodrošināt?
- Vai augam patīk mitrs gaiss vai pacietīs arī dzīvi sausā gaisā?
- Vai augs ir pakļauts kaitēkļu uzbrukumiem?
Jāsaprot, ka pat labi rūpējoties ar telpaugu, nošaut greizi ir pavisam viegli, un lapu brūnēšana telpaugiem ir visai bieža parādība. Pirmkārt, ir tikai dabiski, ja telpauga apakšējās lapas pirms nokrišanas vispirms kļūst gaiši dzeltenas, bet pēc tam brūnas – tā notiek ar daudziem tropu augiem. Taču lapu galu brūnēšana visbiežāk novērojama tādiem augiem kā dracēna, kalateja, maranta, norāda "Better Homes and Gardens".
Un tomēr ir pamats satraukumam, ja telpaugam brūnē un krīt vienlaikus daudz lapas, kā arī – ja sāk brūnēt telpauga augšējās lapas. Lūk, iespējamie iemesli:
Nepietiekams apgaismojums. Par nepietiekamu apgaismojumu liecinās, ja brūnē telpauga apakšējās lapas vai arī lapu brūnēšana novērojama tieši tajā telpauga pusē, kas no saules stariem atrodas vistālāk.
Pārāk augsta gaisa temperatūra telpā. Šādos gadījumos lapas ne tikai brūnē, bet arī sačokurojas, vīst un galu galā nokrīt. Lai situāciju labotu, telpa biežāk jāvēdina, bet augam jānodrošina biežāka laistīšana.
Pārāk maz ūdens. Ja augs netiek pietiekami laistīts, pirmais simptoms būs lapu novīšana, kas pēcāk sāks brūnēt un visbeidzot nokritīs. Visbiežāk tas notiek tieši ar apakšējām auga lapām.
Pārāk daudz ūdens. Ja augs ir pārlaistīts, laika gaitā neizbēgama ir sakņu puve, kas nozīmē, ka saknes vairs nespēj uzņemt ne ūdeni, ne barības vielas un ar tām apgādāt pārējo augu, līdz ar to auga lapas sāks brūnēt un mirt.
Nepietiekams gaisa mitrums. Ja brūna ir tikai maza lapas maliņa, pavisam iespējams vainīgs ir nepietiekams gaisa mitrums. Tas var izraisīt arī melnu plankumu veidošanos uz lapām.
Kaitēkļi un/vai slimības. Nejauši izkārtoti brūni plankumi uz auga lampām bieži ir kukaiņu vai slimību (īpaši sēnīšu slimības) sekas. Ja mani šādu problēmu, noteikti kārtīgi aplūko lapu apakšas.
Nepareiza mēslošana. Arī nepareiza mēslojuma izmantošana, vai arī pārmērīga augsnes mēslošana var izraisīt lapu galu brūnēšanu.
Ko darīt ar neveselīgo lapotni? Izgriezt brūnās lapas un izmest, kad problēmas izraisītājs būs novērsts, tā vietā sāks augt jaunas, veselīgas lapas.