Kas kaiš manam augam? 10 tipiskākās kaites un kā tās novērst

Nereti problēmu var noteikti, vienkārši novērtējot situāciju: salīdzināt, kas izskatās citādāk nekā iepriekš. Cik mitra vai sausa ir augsne? Vai gadījumā augs neatrodas vietā, kur ir vēss, pūš caurvējš, blakus ir radiators? "The Spruce" apkopojis biežākās telpaugu kaites un ieteikumus to novēršanai.

Telpaugu lapu čokurošanās var rasties pārmērīgas laistīšanas vai karstuma dēļ. Ja iemesls ir pārmērīga laistīšana, lapas sačokurojas un kļūst dzeltenas, mazliet vēlāk brūnas un nokrīt. Pārāk sablīvēta augsne, kas nespēj absorbēt ūdeni arī var būt iemesls šādai problēmai.

Risinājums: Vienkāršākais veids ir ļaut augsnes augšējam slānim izžūt, kā arī parūpēties, ka puķupodā ir gana laba drenāža. Savukārt, lai novērstu karstuma radīto stresu augam, jāpārliecinās, ka tas neatrodas pārāk tuvu sildelementiem; karstā laikā jānodrošina gaisa apmaiņa. Daži augi šādā situācijā jāpārvieto citviet, prom no tiešiem saules stariem.

Lapu dzeltēšanai visbiežāk ir divi iemesli. Viens – lapas noveco un enerģiju novirza uz jaunām lapām (kas ir dabisks process), vai otrs – radusies sakņu puve (to var izraisīt slāpekļa deficīts). Ja visas lapas augam kļūst dzeltenas, tas, visticamāk, norāda uz kālija trūkumu.

Risinājums: Ja zini, ka pie vainas nav slikti laistīšanas paradumi, šo problēmu var mēģināt risināt ar slāpekļa vai kālija mēslojumu.

Ja lapu gali ir brūni un sausi, tas var liecināt par kālija trūkumu augsnē. Daži augi tādā veidā arī mēdz signalizēt par to, ka pārlaistīti. Lapu apbrūnēšanu un sausumu var izraisīt arī tripsis.

Risinājums: Augsne jāuzlabo ar kāliju, bet, ja aizdomas par tripsi, jāizmanto līdzeklis ar nīmkoka sēklu ekstraktu ("NeemAzal-T/S").

Vītušas, nokarenas lapas bieži liecina par nepietiekamu vai pārmērīgu laistīšanu. Pārbaudi augsni – ja tā ir sausa, laisti nepietiekami, ja slapja, zeme piesūkusies ar ūdeni. Lapu vīšanu var izraisīt arī nepietiekoši daudz gaismas, jo tādā gadījumā augs nespēj saražot gana daudz sev vajadzīgās barības vielas.

Risinājums: izvērtē auga laistīšanas paradumus un biežāk paseko līdzi augsnes mitruma līmenim. Nelej to, ja vien augsnes virskārta (apmēram 2,5 līdz 5 centimetri) nav sausa (to var pārbaudīt, iebāžot augsnē pirkstu). Puķupodam vajadzētu arī nodrošināt drenāžu, bet sliktākos gadījumos labāk augu pārstādīt. Vīstošu telpaugu ieteicams pārvietot arī citviet, kur tam piekļūst vairāk dienasgaismas, bet tas jādara pakāpeniski, dienu no dienas novietojot aizvien tuvāk vietai, kur iespīd saules stari.

Ja pieskaroties lapām tās šķiet lipīgas, problēmu, visticamāk, radījuši kaitēkļi, no kuriem izplatītākais vaininieks ir laputis vai bruņutis.

Risinājums: ar nelielu ūdens strūklu uzmanīgi jānomazgā lapas, izmantojot insekticīdu ziepes vai nīma eļļu.

Ja augam ir īpašas laistīšanas vajadzības, bet tās netiek ievērotas, riskējam panākt, ka uz lapām veidojas brūni plankumi. Savukārt tiem augiem, kam nav vajadzīgs īpašs laistīšanas režīms, brūni plankumi uz lapām parasti nozīmē minerālvielu trūkumu.

Risinājums: Augam ar īpašām laistīšanas vajadzībām augsni pārbaudi biežāk, lai pārliecinātos, ka ir vajadzīgais mitruma līmenis. Ja pie vainas minerālvielu trūkums, laiks lolojumu pabarot, izvēloties universālu sabalansētu šķidro mēslojumu 10-10-10 (10 procenti no katra minerāla).

Tas, ka telpaugam balo lapas, norāda uz nepietiekamu vai, tieši otrādi, pārāk spilgtu apgaismojumu, kas var veicināt lapu apdegšanu.

Risinājums: Novērtē esošā apgaismojuma stāvokli un vajadzības gadījumā pielāgo to. Ja augs stāv vietā, kas ir pustumša, vismaz divas trīs stundas dienā paturi puķupodu uz palodzes un pavēro, vai ir uzlabojumi. Ja istabas augs atrodas ļoti gaišā vietā, pārvieto to uz mazliet tumšāku.

Pelējums liecina par bakteriālām slimībām. Iemesls visbiežāk ir banāls – pārāk liels mitrums.

Risinājums: Vislabāk augu pārstādīt citā puķupodā, parūpējoties, ka augsne ir svaiga un ar labu drenāžu. Un turpmāk nelaisti tik bieži, cik iepriekš!

Lapas, kas ir neattīstījušās, mazas vai dīvainas formas var izaugt dažādu iemeslu dēļ, bet galvenokārt pie vainas ir barības vielu deficīts vai kaitēkļi, kuriem īpaši patīk jaunas lapas. Vēl viens iemesls – saspiestas saknes, ja telpaugs aug pārāk mazā puķupodā.

Risinājums: Ja pie vainas ir kaitēkļi, augs jāapstrādā ar insekticīdu. Ja kaitēkļu nav, tad istabas augs gatavs dzīvošanai lielāka izmēra puķupodā.

Ja lapu krāsa kļūst dzeltena un lapas nedaudz saritinās, tas, iespējams, ir slāpekļa trūkuma dēļ, vai arī augs tiek pārbarots ar minerālmēslojumu. Pavēro, kuras lapas izrāda, ka augam kaut kas kaiš, – ja pie vainas slāpekļa deficīts, pirmās deformēsies vecākās lapas.

Risinājums: Novērtējot, kas ir pie vainas, attiecīgi reaģē – ja augs pārmēslots, tad maini mēslošanas paradumus, ja trūkst slāpeklis, pasniedz to.