Bloga "Četri ceļo gardi" autori stāsta, kā izbaudīt Ukrainu arī tad, kad regulāri dzirdamas gaisa trauksmes sirēnas. Lai arī no kara aizbēgt nevar, vietējie cilvēki latviešus uzņem ar tādu sirds siltumu un laipnību, ka dienas paskrien nemanot un šķiet, ka piedzīvotās emocijas un iespaidi krietni pārspēj jebkuru citu ceļojumu iepriekš.
Sāksim ar to, ka arī trešajā ciemošanās dienā Ukrainā no rīta mūs pamodina gaisa trauksme, jo orki atkal terorizē Ukrainu, bet mēs šodien esam Karpatos – pie Bukovelas. (Pirmo bloga autoru stāstu par ceļošanu Ukrainā vari lasīt šeit, savukārt otro – šeit.) Šeit viss ir tiešām mierīgi. Cerēsim, ka tas viss beigsies maksimāli ātri un varēsim droši ceļot pa visu Ukrainu, negaidot, kad iebļausies telefons par to, ka tiek uzbrukts, un vairs nevajadzēs skatīties debesīs... Visādi citādi – šī valsts mūs ar katru dienu pārsteidz arvien vairāk, un pat mums, skrējējiem, šobrīd viena diena šeit pielīdzināma vismaz trim četrām dienām līdzšinējos ceļojumos citās valstīs.
Jā, 2023. gada 29. decembrī Ukraina piedzīvoja masīvāko raķešu un dronu uzbrukumu kopš kara sākuma, bet dzīve turpinās, lai gan tās sajūtas, no rīta skatoties "Telegram", ir tādas neparastas. Pieļauju, ka ukraiņi ar to vienkārši sadzīvo, jo pēc teju diviem gadiem citādi nevar. Un ne velti – ir patiešām grūti nopirkt biļetes uz Ukrainu no Eiropas, jo cilvēki tiešām atgriežas mājās, apciemo tuviniekus. Īstenībā ir tā grūti to aprakstīt ar vārdiem, bet, kā mēs šajās dienas redzam, dzīve turpinās. Piemēram, visapkārt tiek būvētas jaunas mājas, biroji utt. Ukrainā neesam redzējuši gandrīz nevienu reklāmu par to, ka izīrē telpas, jo viss ir aizņemts. Vismaz šajā valsts daļā. Joprojām tāda patīkama sajūta, redzot to, kā ukraiņi dzīvo, strādā, atpūšas un karo. No visas sirds un pamatīgi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
