"Un baisākā apziņa ir tā, ka tu tiešām pierodi pie gaisa trauksmēm," stāsta latvieši un bloga autori "Četri ceļo gardi", kas uz Ukrainu devās pagājušā gada beigās un tur sagaidīja arī Jauno gadu. Piecu dienu laikā viņi paspēja iepazīt ne tikai pilsētas un dabu, bet arī cilvēku sirds siltumu.
Patiesībā, kad to rakstījām, bijām jau nonākuši Polijas pusē Ļubļinā un tikko atnākuši no pastaigas vecpilsētā, kur paēdām gardus burgerus. Ejot no autoostas uz viesnīcu, piesmeļot zābakus ar sniega putru, mēs sapratām, cik patiesi laimīgi esam – dzīvojot tādu dzīvi, ka katru brīdi nav nepieciešams domāt par to, kur kas var nogāzties. Nav ik pa laikam jāčeko "Telegram", lai redzētu, kāpēc skan gaisa trauksme, – vai tikai orku "MiG" trenējas (un tas to dara kādas divas trīs reizes dienā, katru reizi skanot sirēnām), vai arī tiešām lido "šahedi" un raķetes un jāmeklē, kur paslēpties.
Mēs piecu dienu laikā bijām tik ļoti pieraduši pie tās dzīves, ka visu laiku ir kara sajūta, kas Ukrainā pašlaik ir jaunais normālais, ka pagāja vairākas dienas, pirms pieradām pie vecā normālā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
