"Burtnieku, Rūjienas, Naukšēnu un Mazsalacas pusē bijām divarpus dienas, taču tāpat daudz kas palika neapskatīts. Mēs pat līdz Skaņākalna klintīm netikām!" par nedēļas nogali, apbraukājot Latvijas mazās pilsētas Ziemeļvidzemē, raksta bloga "Četri ceļo gardi" autori. Kāda no mazpilsētām viņiem tik ļoti iekritusi sirdī, ka nu tur raugās arī savu māju.
Šis ceļojums ir par Māri, Ingunu, Mirdzu, Līgu, Ievu, Unu, Viju, Ēriku, Lindu, Ilzi, Valteru un visiem citiem cilvēkiem, kuri mums lika smaidīt šajās dienās. Tāda labestība, atvērtība un uzņemšana sen nebija pieredzēta. Šajā pusē viss notiek ar tādu patiesi dabīgu smaidu, ka nemaz negribas atgriezties lielpilsētā – ikdienas darbos. Ja plānojat braucienu uz šejieni, iesakām vairāk par divām trim vietām vienā dienā neieplānot, jo nepaspēsiet – ar to runīgumu, kas ir šeit, ātrāk prom netiksiet. Arī mums nācās zvanīt un atvainoties nākamajai ciemošanās vietai, ka kavēsim.
Mums jāiemācās lepoties ar savējiem tā, kā to dara šajā pusē. Visur viss ir par un ap šeit dzimušajiem, augušajiem un arī tiem, kas ienākuši un darbojas. Mums arī radās iespaids, ka šeit ir ļoti viegli iedzīvoties.