Šī ir otrā daļa stāstam par mūsu ceļojumu, kurā ar diviem bērniem bijām prom no mājām pusgadu, ar busiņu veicām vairāk kā 25 000 kilometrus, apciemojām 15 valstis (tajā skaitā Maroku, Rietumsahāru un Tunisiju Āfrikā), pārsvarā nakšņojot busiņā. Ceļojuma laikā kopā ar abiem bērniem arī nogājām 250 kilometrus garo Portugāles Santjago ceļu.
Arta pirms 16 gadiem bija studējusi "Erasmus" apmaiņas programmā, kur, pavadot gadu Portugālē, iepazina mākslinieci Martu no Spānijas ziemeļiem. Pēc jau 3000 busiņā nobrauktiem kilometriem, ieradāmies ciemos pie Martas un viņas vīra Tonija netālu no Bilbao. Tur pavadījām trīs mierpilnas dienas pie Kantabrijas jūras, izpētot klintis un alas piekrastē (Tonijs ir klinšu kāpšanas instruktors) un izbaudot dabas veltes, ko sniedz Kantabrijas rudens.
Parastā latvieša prātam ir neaptverami, kādus augļu kokus šeit var sastapt brīvā dabā – nobaudījām vīģes, kivi augļus, apelsīnus, citronus, kastaņus un daudz interesantus augļus, kuriem nezinājām nosaukumu, bet lauru lapas salasījām un noglabājām busiņā – tās šobrīd mājās izmantojam joprojām. Brīnījāmies par kamieļiem, kas piekrastes pilsētā Noja (izrādās, jāizrunā kā Noha) sastopami tāpat vien ielas malā, un aicina abus mazos ceļotājus sevi papaijāt.
Pirms ierašanās Portugālē kopā ar Martu un Toniju vēl iegriezāmies "Fuente De" – garākajā trošu vilcieniņā Eiropā. Pusotru kilometru garais brauciens uzveda mūs "Picos de Europa" kalnos, no kuriem pavērās iespaidīgākais skats, kas pagaidām šajā ceļojumā redzēts.
Atvadījušies no Martas un Tonija, devāmies tālāk uz Portugāles pusi. Atgriezāmies pie ikdienišķās nakšņošanas busiņā, meklējot labākās vietas lietotnē "park4night", kas mums visa ceļojuma laikā bija liels palīgs.
Pēdējā nakts pietura pirms Portugāles bija "Requejo" tuvumā, kur palikām skaistā vietā upes krastā blakus zirgu ganībām. Žoga vietā bija izmantota plastmasas lenta, tāpēc nebija brīnums, ka zirgi, izrādījuši par mums neviltotu interesi, pārrāva nožogojumu un devās izpētīt jauniegūto draugu ēdiena rezerves. Sākotnējais bērnu izbīlis lēnām pārvērtās par prieku, ka varam šo skaisto vietu dalīt ar šiem jaukajiem radījumiem. Vakarā arī ieradās zirgu saimnieks un nebūt nebija pārsteigts – šādi atgadījumi, šķiet, te gadās bieži.
Nokļūšana līdz Porto noslēdza straujo Eiropas šķērsošanu – bijām diezgan operatīvi veikuši ap 4000 kilometriem. Aklimatizēšanās dzīvei ārpus komforta zonas nemitīgā kustībā bija notikusi, kas nozīmē – ir laiks pirmo lielo piedzīvojumu sākumam – doties 250 kilometru garajā pārgājienā jeb Portugāles Santjago ceļā ar trīs un četrus gadus vecajiem bērniem.
Atstājām busiņu Porto nomalē attāli pazīstama drauga Bruno vecāku pagalmā (paldies viņiem par šo stāvvietu), sapakojām vissvarīgākās lietas somā un devāmies uz Porto centru, kur sākas slavenais ceļš. Bet par to jau nākamajā sērijā. Viss aprakstītais un vēl daudz kas cits apskatāms mūsu otrajā (no kopumā14) video sērijā:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
