Šī ir otrā daļa stāstam par mūsu ceļojumu, kurā ar diviem bērniem bijām prom no mājām pusgadu, ar busiņu veicām vairāk kā 25 000 kilometrus, apciemojām 15 valstis (tajā skaitā Maroku, Rietumsahāru un Tunisiju Āfrikā), pārsvarā nakšņojot busiņā. Ceļojuma laikā kopā ar abiem bērniem arī nogājām 250 kilometrus garo Portugāles Santjago ceļu.
Arta pirms 16 gadiem bija studējusi "Erasmus" apmaiņas programmā, kur, pavadot gadu Portugālē, iepazina mākslinieci Martu no Spānijas ziemeļiem. Pēc jau 3000 busiņā nobrauktiem kilometriem, ieradāmies ciemos pie Martas un viņas vīra Tonija netālu no Bilbao. Tur pavadījām trīs mierpilnas dienas pie Kantabrijas jūras, izpētot klintis un alas piekrastē (Tonijs ir klinšu kāpšanas instruktors) un izbaudot dabas veltes, ko sniedz Kantabrijas rudens.
Parastā latvieša prātam ir neaptverami, kādus augļu kokus šeit var sastapt brīvā dabā – nobaudījām vīģes, kivi augļus, apelsīnus, citronus, kastaņus un daudz interesantus augļus, kuriem nezinājām nosaukumu, bet lauru lapas salasījām un noglabājām busiņā – tās šobrīd mājās izmantojam joprojām. Brīnījāmies par kamieļiem, kas piekrastes pilsētā Noja (izrādās, jāizrunā kā Noha) sastopami tāpat vien ielas malā, un aicina abus mazos ceļotājus sevi papaijāt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
