Pa pēdām maiju civilizācijai un pazemes ezeriem – Lienes ceļojums Meksikā

Jukatanas pussala ir viens no populārākajiem tūristu galamērķiem Meksikā, līdz ar to visa infrastruktūra ir ļoti pateicīga tūrismam. Ir plašs naktsmītņu klāsts, aktivitātes un viss cits, kas nepieciešams atpūtai.

Jāatzīst, nedaudz bažījāmies par Meksikas drošību, korumpētu policiju u. c., taču mums palaimējās – neko no tā visa nepiedzīvojām. Patiešām – Meksika mūs uzņēma ārkārtīgi silti un laipni. Tāpēc šeit atskats par to, kā pavadījām divas nedēļas Meksikā.

Dodoties uz Jukatanas pussalu, jārēķinās, ka daudz laika pavadīsi ūdenī, arī vairums tūrisma galamērķu ir dažādas ūdens aktivitātes, un tas patiesi ir labākais veids, kā pavadīt laiku un atveldzēties, kad ārā ir vairāk nekā 30 grādi. Turklāt Karību jūras ūdens ir ārkārtīgi skaists – tieši kā bildēs!

Savu ceļojumu sākām Kankūnā, kas, kā izrādās, ir ļoti jauna pilsēta un burtiski radīta tūrismam pirms kādiem 50 gadiem. Taču, tā kā par Kankūnu bijām dzirdējuši tikai to, ka tajā ir ārkārtīgi daudz kūrortu, tūristu un naktsklubu, ilgi te neuzkavējāmies – izgulējāmies pēc ilgā lidojuma un pirmajā dienā devāmies uz "Isla Mujeres".

Uz "Isla Mujeres" (tiešajā tulkojumā – sieviešu sala) devāmies ar prāmi no "Puerto Juarez". Prāmis izmaksā ap 30 eiro personai (pērkot biļeti turp un atpakaļ). Uz salas ir vairākas viesnīcas, attiecīgi tur var palikt arī uz ilgāku laiku, bet mēs devāmies vienas dienas izbraucienā.

Pastaigājāmies un padzīvojāmies pa salas pludmalēm "Playa Centro" un "Playa Norte", apēdām vienus no labākajiem "street food" tako šajā ceļojumā "El Carrito", apskatījām vietējos kapiņus (kapu kultūra Meksikā patiesi ir apskates vērta) un devāmies izbraucienā pa salu ar tās populārāko transportlīdzekli – golfa mašīnu, kas pats par sevi jau bija kā piedzīvojums.

Golfa mašīnas īres vietu izvēlējāmies pēc atsauksmēm, taču tās piedāvā izīrēt vietējie uz katra stūra ostas tuvumā (50–100 eiro dienā atkarībā no izmēra, pieejamības u. c.).

Devāmies uz salas tālāko punktu "Punta Sur", kur sastapām milzu daudz iguānu (kas ceļojuma sākumā likās kas unikāls). Lai arī mēs uz "Punta Sur" devāmies pēcpusdienā, te esot labākais saullēkta skats. Šeit arī ir skaists skulptūru parks un vienreizēji skati uz gleznaino Karību jūru.

Saulrietu sagaidījām salas otrā galā, jau iecienītajā "Playa Centro" pludmalē. Zemūdens atrakciju cienītājiem – netālu no salas atrodas zemūdens skulptūru muzejs MUSA.

Nākamajā dienā saņēmām savu īres auto, lai uzsāktu piedzīvojumu pa Jukatanas pussalu. Dienu veltījām "Xcaret" parka apmeklējumam. "Xcaret" ir burvīgs atrakciju parka, botāniskā dārza, zooloģiskā dārza, muzeja un pludmaļu apvienojums.

Lai arī šajā parkā viss ir mākslīgi radīts, tā tik un tā ir lieliska izklaides un atpūtas vieta. Apskatījām daudzus zvērus – pērtiķīšus, delfīnus, bruņurupučus, haizivis, jaguāru, dažādus eksotiskus putnus. Braucām ar laivu, peldējām pazemes upē un noslēgumā apmeklējām amizantu šovu milzīgā arēnā, kas iepazīstina ar Meksikas vēsturi, mūziku un kultūru.

Parks ir liels, un tajā ir daudz aktivitāšu dažādām gaumēm, diena bija gara un nogurdinoša, tāpēc parkā noteikti var pavadīt arī divas dienas, ja laiks, nauda un enerģija ļauj.

"Xcaret" parka apmeklējums izmaksā, sākot no 120 eiro personai. Iespējams iegādāties divu veidu biļetes: a) parasto, kur viss iepriekš minētais ir iekļauts cenā, – ap 120 eiro; b) "Plus", kur ir papildu iespēja pusdienot/vakariņot kādā no parka restorāniem, – ap 165 eiro.

Parka teritorijā pārsvarā visi restorāni ir viena veida – bufete jeb zviedru galds, kas ļauj izvēlēties no ļoti plašā ēdienu klāsta visām gaumēm (ap 50 eiro).

Papildus parkā ir arī mazākas kafejnīcas, kur iespējams iegādāties uzkodas, dzērienus, sviestmaizes, bet jāņem vērā, ka šo kafejnīcu darba laiks ir diezgan īss un vakariņās var gadīties tik un tā iztērēt 50 eiro par bufeti (mūsu gadījumā kopsummā tas izmaksā tikpat, cik "Plus" biļete). Teritorijā ienest savu ēdienu nav atļauts, taču neviens to nepārbauda.

Reģionā ir vēl dažādi citi atrakciju parki ("Xcaret" piederoši citi zīmoli), kur katram ir vai nu lielāks fokuss uz ūdens atrakcijām, aktīvo atpūtu, dzīvniekiem, vai ko citu, taču pēc izpētes šķiet, ka "Xcaret" apkopo labāko no visa un ir populārākais. Iesakām!

Nākamajā dienā devāmies uz Akumalu – nelielu piekrastes pilsētiņu ar burvīgu pludmali, kur iespējams doties snorkelēt kopā ar bruņurupučiem un rajām.

Vērts pieminēt, ka pludmalē iespējams tikt tikai par maksu (ja pareizi atceros – daži eiro), bet snorkelēt iespējams tikai gida pavadībā (par papildu maksu, protams), kas palīdz atrast bruņurupučus un rajas (tas nav nemaz tik vienkārši) un pieskata, lai tūristi nebojā koraļļus un netraumē dzīvniekus.

Tālāk devāmies iekārtoties jaunajās mājās Tulumā, kur pavadījām tuvākās naktis. Jau pirmajā vakarā, dodoties pastaigā pa pilsētas centru, bija skaidrs, ka Tuluma ir savdabīga kūrortpilsēta, visa dzīvība koncentrēta ap šosejas malu, kuras apkārtnē pieejams ārkārtīgi plašs restorānu un suvenīru veikalu piedāvājums.

Nākamajā dienā devāmies uz mūsu pirmo maiju civilizācijas vietu – Tulumas drupām, kas atrodas uz klints pie Karību jūras. Šīs drupas ir ļoti populārs tūrisma galamērķis Tulumā, uz kuru ieteicams doties, kamēr dienas saule vēl nav pavisam uzkarsusi, jo ceļš no ieejas līdz drupām ir apmēram 10 minūšu gājiens pa grants klājumu (ierasti pieejams arī tūrisma vilcieniņš, bet tas mūsu apmeklēšanas laikā bija slēgts remontu dēļ). Pēc drupu apskates iespējams doties arī uz pludmali (vēl aptuveni 10 minūtes) un atveldzēties pirms atpakaļceļa.

Samaksa par tikšanu uz drupām notiek divās daļās. Pirmā – par ieeju parka/pludmales teritorijā (laikam), ap 3,50 eiro. Otrā – ieeja drupu teritorijā, ap 5 eiro. Dīvainākais, ar ko saskārāmies, – teritorijā nedrīkst ieiet ar plastmasas pudelēm, tāpēc noteikti līdzi ņem atkārtoti izmantojamo pudeli.

Dienas otro pusi nolēmām pavadīt ārpus Tulumas kņadas un devāmies uz "Azulik City of Arts", kas atrodas apmēram 40 minūšu brauciena attālumā no Tulumas. "Azulik City of Arts" ir ārkārtīgi unikāls mākslas centrs – visa ēka ir mākslas objekts, kas sastāv no daudziem citiem mākslas darbiem. Lai arī šeit nav nekā daudz, ko darīt, tā bija absolūta miera osta un vienreizēja vieta. Iespējams, lielākā maģija bija tajā, ka bijām vienīgie mākslas centra apmeklētāji, kas noteikti paspilgtināja mūsu pieredzi. "Azulik City of Arts" ieejas maksa – ap 20 eiro personai.

Nākamajā dienā turpinājām iepazīt Tulumas apkārtni un devāmies uz pludmali. "Tulum beach" – it kā tik daudz tūristu, veikalu, restorānu un kafejnīcu, bet ielas ārkārtīgi gājējiem nedraudzīgas. Ir tieši viens ceļš, un tas jādala starp mašīnām (kuru ir daudz), velobraucējiem, motocikliem, gājējiem. Ietves te nav.

Iespēja nokļūt pludmalē ir limitēta – publiskā pludmales zona ir pavisam neliela (ja neskaita pludmales zonu pie drupām), bet gar visu pārējo jūras krastu stiepjas viesnīcu un "beach club" zona. Ja vēlies ieraudzīt pludmali, vislabāk ir atrast kādu iestādi, kurā iegādāties kādu dzērienu restorānā, taču visur arī iespējams izīrēt pludmales krēslu/zvilni, ja ir tāda vēlme. Bieži vien krēsls nāk kopā ar prasību iztērēt konkrētu summu restorānā, tāpēc te jābūt uzmanīgiem, lai visi noteikumi ir pilnīgi skaidri.

Daudzās Tulumas pludmales bildēs redzēsiet iespaidīgu skulptūru "Escultura Ven a la Luz", taču arī tā bija neliela vilšanās – iespēja nobildēties pie skulptūras izmaksā ap 4 eiro personai, turklāt jāstāv rindā uz bildēšanu (mūsu pieredzē tas prasīja 5–10 minūtes, taču runā, ka tas varot aizņemt pat stundu). Šis viennozīmīgi ir populārākais "Instagram spots" Tulumā.

Atsevišķu sadaļu vēlos veltīt "cenotes" (latviski to laikam sauc par karsta ezeru), kas visbiežāk ir tādi kā pazemes ezeri. Meksikā, tostarp Jukatanas pussalā, tie ir vislielākajā skaitā pasaulē – no 7 tūkstošiem apmēram 6 tūkstoši atrodas Meksikā.

Daļa no tiem izskatās pēc vienkārši ezeriem (piemēram, "Cenote Azul", ko apmeklējām ceļā uz "Akumal"), taču liela daļa ir patiesi iespaidīgi un ieslēpti alās. Iesakām doties tieši uz tādiem!

"Cenotes" ir vienas no populārākajām apskates vietām Jukatanas pussalā, tie ir ārkārtīgi lielā skaitā un dažādi. Lai arī internetā ir raksti ar labāko ezeru apkopojumiem, domāju, ka nav iespējams izvēlēties vienu, jo tie ir patiesi dažādi, gan izskatā, gan infrastruktūrā. Diemžēl vai par laimi – gandrīz visu pazemes ezeru apmeklējums ir maksas pakalpojums. Lai arī daži ir pieejami bez maksas, tie nav ne tik iespaidīgi, ne arī sakopti.

Tulumas tuvumā ir vesels rajons, kur ir visizteiktākā šo pazemes ezeru koncentrācija. Viens no populārākajiem ir "Dos Ojos" (tiešajā tulkojumā – divas acis), kur atrodami veseli divi dzidri ezeri. Mums laikam paveicās ierasties ļoti nepopulārā laikā, jo lielu daļu laika ezeros peldējām vieni – tā, protams, bija lieliska pieredze!

"Dos Ojos" ieejas biļete maksā ap 20 eiro personai, taču iespējams tikt pie kombinētas biļetes un apmeklēt vairākus apkaimes ezerus (vienā no tiem ir "zipline").

No internetā pieejamās informācijas šķiet, ka ievērību guvis arī "Gran Cenote", kas atrodas netālu no Tulumas, taču šoreiz to neiekļāvām mūsu ezeru apskates plānos.

Tālāk devāmies uz Bakalaru, par kuru bijām daudz lasījuši. Daudzos tūrisma ieteikumos tā tika īpaši izcelta, bet līdz pat aizbraukšanai nebija saprotams, kas te ir tik īpašs, jo jāmēro diezgan tāls ceļš, bet bildēs izskatās tāds pats zils ūdens kā visur citur.

Taču te mūs ļoti patīkami pārsteidza (šī ir mana mīlestības vēstule Bakalarai) patiesi burvīgā pilsētiņa, kas vēl nav paguvusi piesaistīt pārlieku lielu tūristu uzmanību (salīdzinājumā ar Kankūnu vai Tulumu). Bakalara ir pavisam neliela, un teju viss ir izstaigājams kājām, te ir brīnišķīga atmosfēra, bezrūpība, dzīvīgums un, protams, pasakains ūdens.

Tas, ko nevar redzēt bildēs, – ūdens izskatās kā Karību jūra, taču patiesībā "La laguna de los siete colores" (tiešajā tulkojumā – septiņu krāsu lagūna) ir dzidrs saldūdens ezers. Ūdens šeit patiesi ir brīnišķīgs, košs un maina krāsu atkarībā no dziļuma vai mākoņu pārvietošanās. Pasakaini!

Turpinot slavināt Bakalaru – Meksikā ir izveidots maģiskāko pilsētu ceļvedis "Pueblos Magicos", kurā tiek iekļautas skaistākās, maģiskākās, vēstures vai kultūras bagātākās Meksikas pilsētas. Bakalara, protams, ir viena no tām!

Šī noteikti ir mūsu absolūti mīļākā vieta visā ceļojumā – šeit ir skaistākais un neparastākais ezers, kādu esam piedzīvojuši, un patiesi burvīga pilsētas atmosfēra.

Ja jāmeklē šīs pilsētas mīnusi (to patiešām nav daudz) – veikali un bankomāti te nav populāra lieta, pilsēta ir patiešām neliela, tāpēc vislabāk ar visu nepieciešamo nodrošināties savlaicīgi.

Pirmajā dienā devāmies pamieloties uz vienu no pilsētas populārākajām ēstuvēm jeb vienu no retajiem restorāniem, kas atrodas pie ūdens, – "La Playita". Un pēc tam devāmies uz "Ecoparque Bacalar" – burvīga pastaigu laipa, no kuras iespējams doties peldēties ezerā. Ieeja šajā parkā (precīzāk – laipā) maksā eiro personai.

Šeit uzzinājām, ka ezerā dzīvo krokodili, taču tos sastapt gadoties reti, jo tie primāri dzīvo dziļāk purvā un cilvēku neskartos ezera rajonos, bet nekas nav neiespējams!

Nedēļas nogalē, kurā sakritības pēc šajā pilsētā bijām arī mēs, norisinājās pilsētas festivāls, kas piešķīra papildu dzīvību un šarmu – bija koncerti, tirgotāji un liela dzīvība pilsētas galvenajā parkā "Zócalo".

Pilsētas centrā, kur netrūkst restorānu un kafejnīcu, lielākā dzīvība ir vakarā, pēc saulrieta – dienā pilsēta izskatās izmirusi lielā karstuma dēļ.

Šeit nogaršojām populāro "marquesita", kas pieejamas "street food" stendos. "Marquesita" ir kaut kas starp pankūku un vafeli, ko visbiežāk pilda ar "Nutellu" un rīvētu sieru, – patiesi dīvaina garšu kombinācija.

Viena no populārākajām aktivitātēm Bakalarā ir braukšana ar laivu (vai jebkādu citu ūdens transportlīdzekli) – dažāda izmēra un veidu laivu piedāvājums ir ļoti plašs. Mēs braucām ar buru laivu, ko rezervējām ar viesnīcas starpniecību, un mums paveicās, ka šajā tūrē bijām vienīgie (kopā ar kapteini, protams), kas ļāva uzzināt daudz par Meksiku un šo pilsētu.

Visiem laivu braucieniem ir visai līdzīgs standarta maršruts, tiek apskatīti vairāki "cenotes", kas ir pārplūduši un savienojušies ar Bakalaras ezeru. Atšķirību starp "cenote" un ezeru var noteikt tikai pēc krāsas, jo "cenote" ir daudz, daudz dziļāks. Apskatījām putnu salu, uz kuru, šķiet, salidojuši visi reģiona putni, devāmies uz pirātu kanālu, pa kuru savulaik no Karību jūras patiešām uz šo apvidu devās pirāti. Tas ir iemesls, kādēļ Bakalaras piekrastē atrodas cietoksnis. Un, protams, peldējāmies, peldējāmies, peldējāmies.

Vēl viena no šīs puses populārākajām aktivitātēm ir peldēšana vai braukšana ar kajaku pa "Los Rapidos". "Los Rapidos" tehniski ir "beach club", kas atrodas ārpus pilsētas centra un par kuru, kā noprotams, jāmaksā ieejas maksa (ap 10 eiro personai, un vēl papildus daži eiro par skapīti, kur noglabāt mantas). Cenā iekļauta veste un iespēja peldēties ezera daļā, kuru ieskauj stromatolīti, taču pati interesantākā daļa – gar krastu izveidota laipa, kur vienā galā tu kāp iekšā ūdenī un ļaujies straumei tevi aiznest uz otru laipas galu. Patiesi unikāla vieta un pieredze.

Papildus izcelšanas vērta vieta pilsētiņā ir "Madre Masa" – ļoti jauka beķereja un brokastu vieta. Pilsētā, lai arī tā ir tiešām neliela, ir gana daudz jauku ēstuvju.

Ja tomēr sāk pietrūkt sālsūdens, tuvumā esot jauka pludmale Karību jūras krastā – "Mahahual Beach".

Taču mēs savu piedzīvojumu turpinājām, dodoties Valladolidas virzienā. Tā ir jauka pilsēta Jukatanas pussalas vidienē (Jukatanas štatā, kas nozīmē arī laika zonas maiņu), kas savu popularitāti ieguvusi, pateicoties tam, ka ir viena no labākajām vietām, kur nobāzēties, ja vēlies apmeklēt iespaidīgāko maiju civilizācijas vietu, arheoloģisko pieminekli – "Chichen Itza", kas atrodas 45 minūšu brauciena attālumā.

"Chichen Itza" ir populārākais vēsturiskais apskates objekts pussalā, ja ne visā Meksikā. Ieejas biļetes maksā ap 35 eiro personai. Komplekss ir liels, un tajā iespējams pavadīt pat vairākas stundas – te ir dažādas drupas, kā arī "cenotes", kuros maiji ne tikai ieguva ūdeni, bet arī upurēja cilvēkus. Populārākais apskates objekts ir daudzreiz bildēs redzētā piramīda – "El Castillo jeb Pyramid of Kukulkán". Tā patiešām ir liela, varena un grandioza celtne.

Reģionā iespējams apmeklēt vairākas maiju civilizācijas pilsētas – jau pieminētās Tulumas drupas, "Coba", "Ek Balam", "Uxmal" u. c. Dažās no šo pilsētu piramīdām arī iespējams uzkāpt, taču "Chichen Itza" galvenā ēka tiek sargāta, lai nodrošinātu tās saglabāšanos.

Uz apskates objektu iesaku doties ļoti laicīgi, kamēr dienas saule vēl nav uzsilusi un nav sabraukušas lielas tūristu grupas no Kankūnas un Tulumas, taču mēs nebijām vienīgie, kas tā domāja. Lai arī kompleksa atvēršanas laikā pulksten 8 bija izveidojusies diezgan liela rinda, ap pulksten 11, kad bija jau pavisam karsts, varējām doties veldzēties uz iespaidīgāko pazemes ezeru šajā ceļojumā.

"Cenote Ik Kil" – šis pazemes ezers ir veidojies dziļā alā, kuru ieskauj zaļi vīteņaugi. Vieta ir patiesi maģiska, bet, tā kā šis ir viens no populārākajiem pazemes ezeriem reģionā, ja ne visā pasaulē, arī tūristu daudzums ir atbilstošs. Taču domāju, ka mums vēl paveicās – kad devāmies prom, bija sabraukušas lielas tūristu autobusu grupas. Esmu droša, ka labākais laiks, kad apmeklēt šo pazemes ezeru bez cilvēku pūļiem, ir agrs rīts uzreiz pēc atvēršanas. Taču, neskatoties uz lielo cilvēku daudzumu, arī mūsu pieredze bija patiesi skaista. Ieejas maksa "Ik Kil" ir ap 10 eiro personai – veste un arī skapītis mantu glabāšanai iekļauts cenā.

Mazliet par pašu Valladolidu – centrs nav nemaz tik neliels, kā sākumā varētu šķist. Liela dzīvība vakaros koncentrēta parkā pie baznīcas "Templo de San Servacio", kur iespējams baudīt meksikāņu "churros", jau pieminētās "marquesitas", saldējumu un citus labumus.

Savukārt ieliņā "Calzada de los Frailes" ir daudz restorānu un bāru, kā arī skaistu mākslas darbu veikaliņu. Te neredzējām nevienu klasisku suvenīru veikalu, taču bija patiesi daudz dažādu darinājumu, apģērbu, mākslas. Ielas galā ir vēl viens pilsētas laukums, kas atrodas pie "Convento de San Bernardino de Siena", uz kura sienām vakaros (sākot no pulksten 21) tiek projicēts audiovizuāls stāsts par pilsētu.

Valladolidas centrā atrodas arī viens no pazemes ezeriem – "Cenote Zaci". Desmit minūšu brauciena attālumā ārpus pilsētas atrodas vēl viens ļoti neparasts pazemes ezers, šis atrodas gandrīz pavisam pazemē – "Cenote Suytun".

Šis pazemes ezers ir īpaši populārs tādēļ, ka tajā izbūvēta platforma jeb perfekta foto vieta episkām bildēm. Precīzāk – vairums apmeklētāju nemaz nedodas ūdenī, bet dodas izstāvēt rindu, lai uzņemtu skaistu bildi. Mūsu viesošanās laikā atkal paveicās, ka cilvēku nebija daudz, bet rindas mēdzot būs lielas.XXX

Šo ezeru es biju atradusi jau pirms pāris gadiem un ilgu laiku biju pārliecināta, ka šeit uzņemta aina Harija Potera filmā. Tā nav, bet tik un tā maģiski.

Turpat blakus atrodas vēl viens pazemes ezers – šis ar plašāk redzamām debesīm. Jāatzīst, ka abos šajos ezeros nepārliecināja ne pārāk dzidrais ūdens, mazliet atbaidīja lielais zivju daudzums un tas, ka tikai daži no apmeklētājiem tajos peldējās. Ieeja par abiem ezeriem kopā ar vestēm ir ap 14 eiro personai.

Pēc pussalas vidienes iepazīšanas nu bija laiks doties atpakaļ Kankūnas virzienā, atpakaļceļā devāmies uz "Playa del Carmen", vienu no populārākajām tūrisma atpūtas vietām, kas atrodas tuvu Kankūnai un attiecīgi arī lidostai.

"Playa del Carmen" piekrastē ir dažādi restorāni un "beach clubs", taču piekļuve pludmalei ir pavisam brīva (atšķirībā no Tulumas), visās pludmalei tuvākajās ielās ir suvenīru veikali, kafejnīcas un restorāni.

Ja "Playa del Carmen" apkārtē gadās pabūt ilgāk, viena no populārākajām aktivitātēm ir došanās uz netālo salu "Cozumel". Tāpat arī "Playa del Carmen" atrodas tuvu jau pieminētajam "Xcaret" parkam, tāpēc šī noteikti ir arī pateicīga bāzes vieta nakšņošanai.

Pēdējo ceļojuma dienu pavadījām Kankūnā, devāmies uz vietējo suvenīru tirdziņu "Mercado 28".

Šeit jābūt morāli gataviem justies kā ēsmai, tirgotāji ir ļoti uzbāzīgi, kaulēšanās neizbēgama – bez īpašas piepūles mēs suvenīrus pirkām par 40 procentiem no sākotnējās cenas. Taču tirgus rajonā ir arī civilizētāki veikaliņi, kur kaulēšanās nemaz nav iespējama, jo tajos strādā parasti veikalu darbinieki. Katrā ziņā tā bija ļoti savdabīga un unikāla pieredze. Tāpat tirdziņā ir arī daudz ēstuvju.

Noslēgumā, vēloties vēl pēdējo reizi pabaudīt Karību jūru, devāmies uz Kankūnas viesnīcu rajona pludmali "Playa Marlín". Pludmale ir publiski pieejama, liela, plaša, iespējams noīrēt zvilni ar saulessargu vai baudīt pludmali tāpat.

Viesnīcu rajons piedāvā dažādas aktivitātes, te ir akvārijs, drupas, veikali, restorāni u. c., bet pats interesantākais ir tas, ka visa zona ir veidota uz šauras saliņas.

Labākais skats uz unikālo veidojumu, protams, ir no augšas, piemēram, to iespējams redzēt no "Torre Escénica del Embarcadero de Cancún".

"Hasta luego, Mexico!"

Praktiskus padomus no Lienes, tostarp par cenām, valodu, transportu un vēl daudz ko citu, dodoties ceļojumā uz Meksiku, vari izlasīt blogā šeit.