Mingalabar Myanmar! (Sveika, Mjanma!) Uz Mjanmu braukt vēlējos jau labi pasen, jo vilināja bagātais un neparastais kultūras mantojums, lielais pagodu un tempļu daudzums, kā arī fantastiskā daba. Mjanma jau izsenis bijusi iekārojams kumosiņš dažādiem iekarotājiem un ilgus gadus bijusi britu protektorāts. Tāpat kaut kādā ziņā to var uzskatīt par Āzijas Dienvidslāviju – valsti, kurā dzīvo vairākas neatkarīgas un grūti samierināmas tautas, tāpēc valsts arī šobrīd ļoti reti ir relatīvā mierā. Un, tā kā pirms trim gadiem bija valsts apvērsums, nākot pie varas kārtējam ģenerālim, arī šobrīd daudz kur plosās nemieri, tāpēc doties ceļojumā uz Mjanmu īsti nav ieteicams un visur, kur vēlies, nemaz nevari nokļūt.
Vislabāk uz Mjanmu doties no Bangkokas, lidojot turp uz vienu pilsētu un atpakaļ no citas. Tā kā daudz biju bijis Taizemes Kančanaburi provincē, kur atrodas liela monu tautas kopiena, un bieži apciemojis monu tempļa un viņu svētā zelta akmens repliku, kas atrodas monu ciemā, ļoti gribējās redzēt arī oriģinālus.
Ceļojums sākās ar Mjanmas galveno pilsētu Jangonu, jo administratīvā galvaspilsēta tika pārcelta uz Nejpido, kas ir jauns un ne tik interesants veidojums. Uzreiz jāsaka, ka tik īsā laikā – 12 dienās – no pieejamā piedāvājuma knapi izdevās apskatīt pašu interesantāko, daudz ko atstājot kādai citai reizei. Un arī tas, tikai pateicoties uzņemošās aģentūras ieteikumiem, kā veiksmīgāk saplānot ceļojumu, ekonomējot laiku.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
