Foto: Privātais arhīvs

Kas iet uz augšu, tam jānāk lejā. Pēc milzīgiem kāpumiem pildītajām dienām šķērsojām tiltu, kas šķir Portugāli no Spānijas, un arvien biežām sastapāmies ar ceļiem, kas ved uz leju, nevis kalnā. Lietus nekur nebija pazudis, bet pēc 122 noietajiem kilometriem tas jau likās kā visu Portugāles ceļa gājēju sabiedrotais un pavadonis. Pie tam tieši lietusgāzēm jāpateicas, ka mūsu ceļš ir tik skaists, dažādu koku, puķu un citas zaļmasas pārbagāts.

Šī ir ceturtā daļa stāstam par mūsu ceļojumu, kurā ar diviem bērniem bijām prom no mājām pusgadu, ar busiņu veicām vairāk kā 25 000 km un apciemojām 15 valstis (tai skaitā Maroku, Rietumsahāru un Tunisiju Āfrikā), pārsvarā nakšņojot busiņā. Ceļojuma laikā kopā ar abiem bērniem arī nogājām 250 kilometrus garo Portugāles Santjago ceļu, par ko stāsts šoreiz, turpinot iepriekšējo daļu, kuru var lasīt šeit.

Pēc četru kilometru atpūtas dienas sekoja 20, 13 un 20 kilometru garas dienas caur Galīsijas brīnumainajiem lauku, mežu un ciematiņu celiņiem, gar mazām baznīciņām un slavenajām akmens kukurūzas žāvētavām. Trīspadsmitajā dienā nolēmām novirzīties no centrālā ceļa un doties leģendām apvītajā "Variante Espiritual", kas gan ir par astoņiem kilometriem garāks par centrālo ceļu, bet piedāvāja noslēpumaino braucienu ar laivu no Vilanova de Arouse līdz Pontecesures.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!