Drumbru ģimene no izaicinājumiem nebaidās. "Viss mūsu ģimenes stāsts saistīts ar ceļošanu," stāsta Artūrs Dumbris. Artūrs satika Artu 2014. gadā Francijā pēc 2500 kilometru pieveikšanas ar velosipēdu vienatnē. Tāpat kā Arta (kura tur nokļuva stopējot), Artūrs bija ieradies mazā pilsētiņā "Les Riceys" Šampaņā, lai piedalītos vīnogu ražas vākšanā. Piedzīvojums pēc piedzīvojuma rezultējās kāzās, un nu viņi vēlas izrādīt pasauli arī saviem bērniem, dodoties ceļojumā ar busiņu.
Šī ir piektā daļa stāstam par mūsu ceļojumu, kurā ar diviem bērniem bijām prom no mājām pusgadu, ar busiņu veicām vairāk nekā 25 000 kilometrus un apciemojām 15 valstis, tostarp Maroku, Rietumsahāru un Tunisiju Āfrikā, pārsvarā nakšņojot busiņā. Ceļojuma laikā kopā ar abiem bērniem arī nogājām 250 kilometru garo Portugāles Santjago ceļu. Šoreiz par ceļu no Porto līdz Algeciras Spānijas dienvidos (no kurienes atiet prāmis uz Maroku).
Pēc Santjago ceļa noiešanas pavadījām divas dienas Portugāles vidienē pie Artas draudzenes Sofijas, kur gribējām piedalīties olīvu ražas novākšanā. Tomēr slikto laikapstākļu dēļ darbi tika atlikti, tāpēc nolēmām pārvietoties uz piekrasti, kur pavadījām divas nesteidzīgas dienas okeāna malā, siltā saulītē. Šī droši vien ir viena no lielākajām priekšrocībām, ceļojot ar busiņu – tu vienkārši vari doties tur, kur spīd saule.
Ik pa laikam iebraucot iekšzemē, lai apskatītu tādas Portugāļu pērles kā Obidos (mūru ieskauta pilsēta) vai Caldas da Rainha (garšīgākās olīvas Eiropā!), vairāk tomēr pieturējāmies pie piekrastes, kur Sāra un Augusts vienmēr varēja stundām ilgi iegrimt gliemežvāku medībās, savukārt mēs vienmēr priecājāmies par gleznainajām vietām, kur novietot busiņu un pavadīt nakti. Vienā no šādām vietām okeāna krastā arī sagaidījām Sāras piekto dzimšanas dienu.
Portugāles rietumu piekrastē visvilinošākās bija apslēptās, klinšu ieskautās pludmales. Nokļūšana turp reizēm prasīja vairāk nekā stundu. Noteikti varam ieteikt "Praia da Ursa" un "Praia da Amalia" – ļoti iespaidīgas! Grūtības, kas jāpārvar, tiekot līdz smilšainajai pludmalei, vienmēr tiek atalgotas ar vareniem skatiem un interesantu gliemežvāku atradnēm. Apmeklējot šīs pludmales, iepriekš gan ieteicams internetā atrast laiku, kad ir vislielākais bēgums – pretējā gadījumā var gadīties, ka pludmales vienkārši nebūs.
Jau iepriekš bijām sarunājuši, ka lielas pilsētas nav galvenais, ko vēlamies šajā ceļojumā apskatīt, tāpēc Lisabonas centru šoreiz izlaidām, tomēr obligāts bija Lisabonas okeanārija apciemojums. Šo milzīgo akvāriju kompleksu iemītniekus varat sīkāk apskatīt mūsu video – šī bija lieliska vieta bērniem, kuri varēja stundām ilgi vērot haizivis, astoņkājus, pingvīnus un simtiem citu okeāna iemītnieku.
"Eiropas gals" Portugāles dienvidrietumos ir sērfošanas dēļu un kemperīšu paradīze – abu šo lietu īpašnieki šeit sastopami vairāk nekā jebkur citur Eiropā. Mūsu galvenais mērķis šeit bija atrast slaveno hipiju pludmali jeb "Praia do Barranco", kur, šķiet, neeksistē nekādi likumi vai noteikumi. Tā atrodas grūti pieejamā, kalnu ieskautā līcī, kur ik dienas ierodas desmitiem sērfotāju, muzikantu, mākslinieku vai vienkārši ceļotāju, lai izbaudītu šo neparasto vietu, padzīvotu klintīs izgrebtajās alās un nodotos burvīgiem, saliedējošiem vakariem pie ugunskura dažādu mūzikas instrumentu pavadībā. Šeit izdzīvojām trīs neaizmirstamas dienas, kuru laikā, runājot ar citiem ceļotājiem, līdz galam noformulējām tālāko plānu, kas bija izkristalizējies jau Santjago ceļa laikā – ar visu busiņu nokļūt Marokā. Par to jau nākamreiz.
Viss aprakstītais un vēl daudz kas cits apskatāms mūsu piektajā (no kopskaitā 14) video sērijā:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
