Ziemeļnorvēģija – zeme, kas mani apbūra. Zeme, kurā nokļuvu tādā "ārpus komforta zonas" situācijā, kādu iepriekš nebiju piedzīvojusi. Zeme ar pasaules malas sajūtu, tālu no Eiropas kņadas un burzmas. Joprojām atceros ciematiņu, kuram braucot cauri ikviens (tiešām ikviens!) vietējais mums pamāja sveicienu. Nekas tāds vēl nebija pieredzēts.
Mūs sagaidīja piedzīvojums ar gulēšanu auto, brokastu un vakariņu gatavošana uz kalnu fona pie fjordiem, ļoti slapjas, ļoti purvainas un sūnainas kalnu pārgājienu takas, ziemeļu neskartais, pārpasaulīgais daiļums, izlādējies auto akumulators, palīdzības meklēšana un atrašana. Smaragdzaļi fjordi, safīrzili ezeri, augstkalnu ledāji, klinšainas pludmales, pasakaini zvejnieku ciematiņi, jūras sāļums un domu vieglums – tā visa ir ziemeļu zeme.