Nokļūšana Marokā ar busiņu bija sākotnēji neplānots piedzīvojums, kura notikšanai palīdzēja vairāki līdz šim ceļā sastaptie ceļotāji, iedrošinot mūs un slavējot šo valsti. Devāmies uz prāmi bez jebkāda plāna, kas nozīmēja, ka nāksies izmantot mūsu mīļāko ceļošanas formātu – improvizāciju.
Šī ir sestā daļa stāstam par mūsu ceļojumu, kurā ar diviem bērniem bijām prom no mājām pusgadu, ar busiņu mērojām vairāk kā 25 000 kilometrus un apciemojām 15 valstis (tai skaitā Maroku, Rietumsahāru un Tunisiju Āfrikā), pārsvarā nakšņojot busiņā. Ceļojuma laikā kopā ar abiem bērniem arī nogājām 250 km garo Portugāles Santjago ceļu. Šoreiz pirmie teikumi par Maroku.
Pirmajā dienā uzzinājām daudz ko jaunu. Pirmkārt – ir iespējams ar prāmi pārcelties uz Āfriku, nepametot Spāniju, jo ar prāmi nokļuvām pilsētā Ceuta, kas ir Spānijas anklāvs. Otrkārt – Marokā nedrīkst ievest dronus. Mūsu mazo dronu uz robežas konfiscēja uz 45 dienām – tas noteica aptuveno laiku, kuru varēsim pavadīt Marokā. Treškārt – Marokā ir lēti. Par pirmajām vakariņām (burgers, frī kartupeļi visiem, liels kopējais salātu šķīvis un dzērieni) samaksājām četrus eiro. Tā kā nekas līdzīgs viesnīcai mums nebija rezervēts, pirmo nakti Marokā pavadījām busiņā kādā milzīgā autostāvvietā, kurā marokāņu bērni līdz vēlai naktij spēlēja futbolu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
