Agresīvs suns. Ko darīt, lai tas neuzbruktu?

Traumas, kas saistītas ar nekontrolētu suņu uzvedību un tiek pieteiktas ERGO nelaimes gadījumu apdrošināšanas atlīdzībām, iedalāmas divās kategorijās: suņu kodumi un kritienos gūti izmežģījumi vai kaulu lūzumi pēc tam, kad suns savu saimnieku pastaigas laikā stipri parāvis.

Samērā biežas ir situācijas, kad suns uzbrūk citam sunim un iekož pašam saimniekam, kurš ir centies savu četrkājaini glābt. Ir gadījumi, kad suņi negaidīti uzbrūk ne vien garāmgājējiem vai kaimiņiem, bet arī ģimenes locekļiem.

Šīs situācijas iezīmē, cik liela nozīme ir suņu apmācībai un socializācijai, jau no mazotnes pieradinot suni pie dažādiem apstākļiem, vietām, stimuliem, cilvēkiem, citiem suņiem, lai apkārtējā pasaule dzīvniekam neradītu bailes un agresivitāti.

Suņuka īpašniekam jārēķinās ne vien ar laiku pastaigām, līdzekļiem barībai un medikamentiem, bet jānodrošina četrkājainajam draugam arī apmācība suņu skolā, kas nākotnē ļaus izvairīties no nepatīkamām situācijām, skaidro ERGO Risku parakstīšanas departamenta direktors Raitis Čaklis.

Sastopoties ar suni uz ielas, garāmgājējiem ir vērts atcerēties kinoloģes Laines Kupčas teikto: "Suns nav publisks īpašums. Nevajadzētu domāt, ka, redzot suni, mums obligāti ar viņu jākomunicē. Viņš jāuztver kā sveša persona, līdzīgi kā svešs cilvēks, kuram mēs neejam klāt un kuru neaiztiekam, piemēram, ja mums patīk viņa apģērbs. Sunim ir sava privātā zona ar skaidru konceptu par to, kas ir svešs un kas savējais. Tādēļ lielākoties suņiem nepatīk, ja viņus uz ielas aiztiek vai uzrunā sveši cilvēki."

Arī, ja suns ir šķietami priecīgs, hiperaktīvi lec virsū un grib nolaizīt svešo cilvēku, jārēķinās, ka tā var būt dzīvnieka reakcija uz stresa situāciju, ar kuru viņš cenšas tikt galā, un arī pāruzbudinājums var rezultēties agresijā. Kupča arī norāda: "Ir gadījumi, kad cilvēkam šķiet, ka suns pieskrien klāt. Bet jautājums, vai tiešām suns pieskrien? Cilvēki mēdz pārvērtēt situācijas un pārspīlēti reaģēt, kad suns pat vēl nav pietuvojies." Viņa iesaka – ja uz ielas vai citā publiskā vietā pieskrien svešs suns, drošībai ir ieteicams nolaist skatienu, uzvesties maksimāli lēni un mierīgi, nepacelt balsi un turpināt savu ceļu.

Ļoti reti ir gadījumi, kad suns pietuvojas ar mērķi iekost. Ja rokās ir soma vai lietussargs, nebiedējošā manierē nolieciet to sev priekšā, tādā veidā bloķējot suni. Nevajag kliegt, jo uztraukumā balss kļūst augstāka un suni tas satrauc. Ja blakus ir bērns, jāizveido pozīcija, kurā pieaugušais ir starp bērnu un suni.

Vēl pirms suņa iegādes potenciālajam suņa īpašniekam vajadzētu izvērtēt, kāds suns ir piemērots tieši viņam, ņemot vērā gan noteiktu šķirņu prasības un raksturīgās īpašības, gan suņa izmēru. Jāspēj kontrolēt savs suns. Kinoloģe norāda: "Bieži vien no suņu saimniekiem nākas dzirdēt, ka suns rauj pavadu, lec pāri sētai un ir nekontrolējams. Tomēr saimnieka pienākums ir spēt kontrolēt suni, lai tas neapdraudētu citus cilvēkus un arī pats sevi."

Kinoloģe norāda, ka suns nedrīkst lekt virsū garāmgājējiem, ķerties pie kājām. Arī uz speciāli suņiem domātajiem laukumiem iet var tikai tad, ja suni spēj kontrolēt. Saimnieks ir atbildīgs par to, lai suns iemācītos iet pie pavadas, to nerautu un klausītu komandām, kas ļaus izvairīties no situācijām, kad dzīvnieks negaidīti reaģē uz kādu impulsu, paraujot pavadu. Suņa apmācībai ir liela nozīme.

Arī pārspīlēt ar draudzēšanos nevajadzētu. Eksperte stāsta, ka reizēm uzskatām, ja suns ir uz publiskā vietā – uz ielas vai parkā – jālaiž draudzēties ar citiem suņiem, ļaujot iet, kur viņš vēlas, jo grib draudzēties. "Tā vis nav! Jārēķinās, ka citi suņi var nebūt tik draudzīgi un var nevēlēties komunicēt. Tas var būt bīstami abām pusēm. Jāsaprot, ka gan otra suņa saimnieks, gan pats suns var justies nelaimīgs no uzspiestas draudzēšanās. Tā nevajadzētu būt."

Apdrošinātāja pieredzē ir arī gadījumi, kad suņa īpašnieks guvis traumu, jo suns, braucot auto, uzlēcis saimniekam virsū. Šādas situācijas apdraud satiksmes drošību, tādēļ saimniekam, pārvadājot suni, jāparūpējas, lai dzīvnieks būtu nostiprināts. Labākajā gadījumā sunim jāatrodas speciālā būrī, kas domāts dzīvnieku pārvadāšanai. Tas garantēs drošību.

"Ja paši piesprādzējamies un liekam to darīt auto pasažieriem, tad kādēļ pret savu mājdzīvnieku izturamies tik vieglprātīgi, ļaujot pārvietoties pa salonu? Šādi suns var gūt traumu, avārijas brīdī izlidot pa logu vai arī, esot šoka stāvoklī, sakost cilvēku, kas atrodas salonā," pauž eksperte. Suni iespējams fiksēt arī ar tam paredzētām speciālām siksnām, tomēr tieši atrašanās būrī ir visdrošākā gan pašam dzīvniekam, gan autovadītājam.

Kinoloģe stāsta, ka suņa īpašniekiem svarīgi atcerēties: lielākoties suņiem riteņbraucēji nepatīk. Savukārt velosipēdistiem vērts paturēt prātā, ja gadījumā kāds svešs suns izrāda agresiju pret riteņbraucēju, no velosipēda jānokāpj, paturot to kā barjeru starp sevi un suni. Savukārt suņa saimniekam jāspēj suns noturēt tā, lai nerastos nekādi starpgadījumi, paturot dzīvnieku "savā burbulī", saglabājot kontaktu un vadību ar pozitīvas komunikācijas palīdzību," norāda Kupča.

Jāizvērtē, vai bērnam ir droši doties pastaigā ar suni. Dažkārt vērojama šāda aina – pastaigā ar ģimenes mīluli devies sākumskolas skolēns, kuram vecāki uzticējuši šo atbildību. Tomēr jāatceras, ka bērna fiziskais spēks ne vienmēr ļauj suni noturēt, īpaši, ja suns ir liela auguma, spēcīgs, kā arī bērni ne vienmēr spēj novērtēt apkārtējo situāciju, kas potenciāli var būt bīstama.

Suns var izrauties un aizbēgt, kā arī ja nav kontrolēts var būt agresīvs pret citiem suņiem vai cilvēkiem. "Ja zinām, ka bērns suni nekontrolē, viņš nedrīkst viens vest suni pastaigā. Ir suņu skoliņas, kas piedāvā bērniem kopā ar savu mīluli iziet apmācību un tad izvērtēt, vai bērns tiks galā ar suni," piekodina eksperte.