"Zvaigžņu kari" īstajā dzīvē un krokodilu ferma. Dumbri turpina iepazīt Tunisiju

Šī ir 11. daļa stāstam par mūsu ceļojumu, kurā ar diviem bērniem bijām prom no mājām pusgadu, ar busiņu veicām vairāk nekā 25 000 kilometrus un apciemojām 15 valstis (tai skaitā Maroku, Rietumsahāru un Tunisiju Āfrikā), pārsvarā nakšņojot busiņā. Ceļojuma laikā kopā ar abiem bērniem nogājām arī 250 kilometrus garo Portugāles Santjago ceļu. Šoreiz par neparasto Tunisijas vidieni, tuksnešiem un zvaigžņu kariem.

Uz trīs dienām bijām piestājuši Djerbas salā, kas slavena ar gleznojumiem rotātām mājām un krokodilu fermu, kur Sāra un Augusts ar lielu prieku, bet arī bijību tika pie iespējas paturēt rokās mazu krokodilēnu. Tomēr šī bija tikai neliela atpūtas vieta – tuvākajās dienās galvenais piedzīvojums bija došanās arvien vairāk uz Tunisijas dienvidrietumiem, tuksnešu virzienā.

Ja runājam par interesantākajām un neparastākajām lietām šajā valstī, nevar nepieminēt, ka astoņdesmitajos gados Tunisijā tika filmēta liela daļa slavenās filmas "Zvaigžņu kari" ("Star Wars"). Filmēšanas laukumi pēc tam tika pamesti laika zoba varā, un vēl šobaltdien tuksnesī var atrast "Zvaigžņu karu" filmās redzamās mājas, kosmosa kuģus un citus atribūtus. Pirmā no "Zvaigžņu kara" vietām, ko apciemojām, bija "Ksar Ouled Soltane" nocietinātās klētis, un nav jābūt filmas fanam, lai apbrīnotu šīs celtnes – var mēģināt iztēloties no māliem būvētu pagrabu ciematiņu, kur katrs pagrabs ir trīs vai četros stāvos.

Šī ceļojuma laikā mēs jau vairākkārt bijām vietās, ko sauc par oāzi, taču neviena tik ļoti neatbilda mūsu stereotipiskajiem uzskatiem par oāzēm kā "Ksar Ghilane", kas ir karstais avots tuksneša vidū. Te nu tā bija, gluži kā visās bērnībā lasītajās grāmatās par tuksnešiem, peļķīte un pāris palmas, bet visapkārt nebeidzams smilšu lauks. Šeit Sāra vēlreiz izbaudīja iespēju izjāt ar kamieli, bet mēs izlādējām busiņa akumulatoru un no rīta ilgi meklējām kādu vietējo, kas iedotu mums kādu "dzirksteli".

Pilsētā "Douz" mēs piestājām uz vienu dienu, lai apmeklētu izdaudzināto tirgu. Jau ātri sapratām, ka tirgus nebūs ilgi jāmeklē, jo attiecīgajā dienā visa pilsēta pārvēršas par dārzeņu kalnu, mājlopu un tirgoņu pildītu ellīti. Atmiņā no šejienes visvairāk palicis baisais dzīvnieku tirgus, kur milzīgā cilvēku un zvēru mudžeklī bija iespējams atrast jebkuru mājlopu. Vietējie, aplokos izraudzījušies sev piemērotu eksemplāru, stāvēja garās rindās, lai ar konstantā frekvencē skanošās giljotīnas palīdzību dzīvo mājlopu turpat uz vietas sadalītu gatavošanai piemērotākās frakcijās.

Iespaidīgs ir "Chott el Djerid". Šeit pēc kartes apskatīšanas bijām gaidījuši Tunisijas lielāko ezeru, taču atradām tikai milzīgu sāls lauku – paliekas no kādreiz te bijušas ūdenstilpnes. Šeit arī, dodoties trīs kilometrus garā pastaigā pa absolūtu nekurieni, sastapām sālsezerā izbūvēto slaveno Lūka Skaivokera māju, kas daudz redzama jau pieminētajās filmās, tāpat kā "Mos Espa", kas ir visapjomīgākais pamestais filmēšanas laukums Tunisijā – te filmēta liela daļa otrās filmas.

Pēdējais ceļojuma punkts Tunisijas iekšzemes ekspedīcijā bija Matmatas pilsēta. Cik savādi – te ir zīme par pilsētas sākumu, bet nav nevienas mājas. Tomēr tieši ar to šī pilsēta ir slavena – mājas te ir zem zemes! Palūdzām atļauju vietējām kundzēm apmeklēt vienu no šīm mājām, kur uzzinājām, ka šajā reģionā ir īpaši gari karstuma periodi, un šādas mājas palīdz dzīvojamā telpā uzturēt ciešamu temperatūru un mitrumu.

No interesantām vietām ir vērts pieminēt arī vecāko berberu pilsētu Tunsijā Chenini, Chebika ūdenskritumu un Sidi Idriss viesnīcu (arī zem zemes), kurā arī filmēti daudz "Zvaigžņu karu" kadru. Tunisijas iekšzemē ir tik daudz brīnumu, ka būtu pieticis vairākiem mēnešiem. Mums Tunisijas apskatei bija dotas trīs nedēļas, un pēdējo bijām nosolījušies pavadīt, dodoties ziemeļu ekspedīcijā ar mūsu jauniegūto draugu stopētāju Amīnu, tāpēc devāmies atpakaļ uz Sousa. Par to jau 12. stāstiņa sērijā.

Viss aprakstītais un vēl daudz kas cits apskatāms mūsu 11. (no 14) video sērijā: