Kopš aprīļa beigām Venēcijā rosīgākajās dienās par ieeju daļā pilsētas jāmaksā tūristu nodeva, "Delfi" žurnāliste nolēma izmēģināt, kā tas notiek dzīvē. Pasteidzoties notikumiem pa priekšu, – ļoti krāsaini.
QR koda izmantošana ieejai "pasaku valstībā" sākās ar neizlēmīgu mīņāšanos starp košās vestēs tērptiem cilvēkiem ar karšu termināļiem rokās rajonā starp Santalučijas staciju un autoostu, Romas laukumā un arī citur pilsētā. Jāteic, ka cilvēkus vestēs varēja itin viegli apiet, šķērsojot jebkuru tiltiņu. Bet kā būtu pareizi?
Jauno tūrisma nodevu ieviesa pēc tam, kad gada sākumā Venēcija knapi izspruka no iekļūšanas UNESCO apdraudētā mantojuma sarakstā – pārmērīgais virstūrisms trauslajai pilsētas ekosistēmai nodara krietnu kaitējumu.
Venēcijas mērs Luidži Brugnaro paziņoja, ka nodeva ir nevis mēģinājums gūt papildu ienākumus, bet gan "savā ziņā pirmais eksperiments" regulēt tūristu plūsmu vienā no apmeklētākajām vietām pasaulē. Pilsētā uz ūdens ir 50 tūkstoši iedzīvotāju, bet to ik gadu apmeklē gandrīz 30 miljoni viesu. Lai pierādītu savus vārdus par eksperimentu, nolemts nodevu iekasēt nevis katru dienu, bet tikai "pīķa dienās", kad ir vislielākā cilvēku plūsma.
Plašāk maciņu vērt nāksies tiem, kuri agrāk Venēciju izbaudīja bez maksas, proti, – bez nakšņošanas. Šādu viesu Venēcijā ir visvairāk, un izpētīts, ka viņi pilsētā atstāj vismazāk naudas – faktiski, ierodas ar savām maizītēm. Pilsētvaras mērķis – stimulēt šo tūristu ierašanos citās dienās.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
