Šī ir 12. daļa stāstam par mūsu ceļojumu, kurā ar diviem bērniem un bijām prom no mājām pusgadu. Ar busiņu veicām vairāk kā 25 000 kilometrus un apciemojām 15 valstis (tai skaitā Maroku, Rietumsahāru un Tunisiju Āfrikā), pārsvarā nakšņojot busiņā. Ceļojuma laikā kopā ar abiem bērniem nogājām arī 250 kilometrus garo Portugāles Santjago ceļu. Šoreiz par pēdējo nedēļu Tunisijā.
Pēc Tunisijas tuksnešu izbraukāšanas (iepriekšējo daļu vari lasīt šeit) atgriezāmies pilsētā Sousse, kur vēlreiz satikām mūsu jauniegūtos draugus – Amīnu ar visu ģimeni. Amīns bija ieradies kopā ar draugu Azizu, un, kā jau iepriekš bija norunāts, ar viņiem kopā devāmies iepazīt Tunisijas ziemeļus. Šī Tunisijas daļa ir pilnīgs pretstats tuksnešainajiem dienvidiem – plaši, zaļi lauki liek domāt, ka jau esam atgriezušies Eiropā. Pirmajā ekspedīcijas vakarā Amīns un Azizs mūs aizveda uz milzīgu tunisiešu jauniešu ballīti ezera malā – tādas šeit laikam notiek bieži. Simtiem cilvēku pulcējās pie dabas, lai dejotu, gatavotu ēst un muzicētu. Latvieša prātam likās pārsteidzoši, ka visa vakara gaitā neredzējām nevienu alkoholiska dzēriena pudeli – gluži kā Marokā, arī Tunisijā cilvēki nedzer. Pat jaunieši.
Kopā ar Amīnu un Azizu pavadījām trīs dienas, apceļojot mazāk populāras iekšzemes pilsētas, kurās tūristu vienkārši nav, kā arī Beja (ar milzīgo tirgu visas pilsētas plašumā) un Bizerte, kuras pludmalē ir liela kuģu kapsēta. Pabijām Bulla Regia drupās – Tunisijā atrodamas diezgan daudzas iespaidīgas atliekas no senās Romas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
