Mūžīgā vasara starp vulkāniem, tirkīzzilu ūdeni, siltām vēja brīzēm, šarmantu arhitektūru un vīnogulāju krāteriem. Kanāriju salu arhipelāgam ir savs valdzinājums. Katrai salai ir atšķirīgs raksturs. Tās ir īpašas ar vulkānisko izcelsmi, klimatu, floru un faunu, kāda nav sastopama nekur citur. Lansarote. Fuerteventura. Grankanārija. Tenerife. Gomera. Eljerro. Palma. Ja reiz tajās nonāc, visticamāk, atgriezīsies vēl – pierādīts fakts no pasaules apceļotāju un digitālo nomadu stāstiem.
Kanārijas pieskaita Eiropai, tomēr patiesā lokācija ir Āfrika, kaimiņos Marokai. Pamatiedzīvotāji tiek dēvēti par spāņiem, bet viņi paši sevi uzskata par 100% kanāriešiem un jūtas mazliet pat atstumti no Spānijas spāņu puses – kā tādi nabaga radinieki... Ak, jā, un leģenda vēsta, ka Kanāriju salas ir nogrimušās Atlantīdas kalnu virsotnes. Salas ir tik maģiskas, ka tā pat varētu būt… Runā, ka tajās piepildās sapņi un īstenojas vēlmes.
Šoreiz stāsta karaliene ir Lansarote – kontrastainākā, bet tajā pašā laikā harmoniskākā no Kanāriju salām. Novietojuma ziņā tuvākā Eiropai. Atskatoties pagātnē, pilnīgi noteikti varu teikt, ka tur piepildās vēlmes. Nonākot tur, attapos, ka mans "Pinterest" profils ir pilns ar skatiem no Lansarotes. Pēkšņi tas viss ir dzīvs. Attēli, kas netieši tika saglabāti kā iedvesmas vietas, lietas, sajūtas, "dekādes" pirms šī brauciena, tagad bija manā acu priekšā.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
