Agrāk cilvēki pulcējās uz garākajām vai lielākajām ielām pilsētās, lai izstaigātu mazos veikaliņus, kas tās ieskāva. Tad veikala preces izvietoja skatlogos, kas vērsti uz ielas pusi. Vēlāk viss mainījās, jo nu garās ielas vietā ir milzīgas, kastveida ēkas, kurās logu nav.
CNN apskatījis iemeslus, kādēļ lielajos iepirkšanās centros trūkst logu uz ārpasauli. Sākot no kurpju kastei līdzīgām ēkām, līdz augiem podos – visi arhitektūras sīkumi tika rūpīgi izplānoti, gan izmaksu taupīšanas nolūkos, gan lai ietekmētu apmeklētājus.
Viens no iemesliem, kādēļ iepirkšanās centros trūkst logu – vieglāk veidot neparasti spilgtu apgaismojumu, kas rada mūžīgas dienasgaismas efektu. Tamdēļ apmeklētāji nesteidzas izstaigāt veikalu, iepirkties ilgāk un vairāk nekā paredzēts, jo viņi neredz, ka ārpasaulē jau, iespējams, valda tumsa.
Vēl vienu iemeslu logu neesamībai atklāj mazumtirdzniecības eksperts Bērts Flikindžers. Tas esot sasitīts ar merčendaizingu jeb mākslu pārdot un reklamēt preci.
Mazāk logu un vairāk sienu nozīmē vairāk vietas, kur pievienot stendus un plauktus, tādā veidā palielinot pārdošanas apjomu uz vienu kvadrātpēdu, kas savādāk tiktu zaudēta skata uz autostāvvietu dēļ. Šis būtu praktiskais iemesls.
Taču pats viltīgākais iemesls, kamdēļ iepirkšanās centros nav logu, varētu būt, lai pircēji zaudētu laika izjūtu. Flikindžers stāsta, ka apmeklētāji nevar redzēt, kas notiek ārā – vai ir putenis, vai līst lietus, vai ir vētra – tādā veidā tiek radīta vide, kas nekādā veidā nenovērš apmeklētāju uzmanību no galvenās darbības – iepirkšanās! "Ja cilvēkiem ir bezgalīga laika sajūta un komforts, ģimenes pavadīs vairāk laika, jo var koncentrēties tikai uz veikaliem un pieredzi tirdzniecības centrā," skaidro Flikindžers.
Pilnīgi slēgtā telpā arī var vieglāk kontrolēt klimatu, tādēļ tirdzniecības centri darbojas visu cauru gadu. Tomass Makmilans Teksasas A&M universitātes mazumtirdzniecības studiju centra direktors skaidro: "Tas bija daudz lētāks variants lielveikala veidotājiem – nelikt daudz logu uz ārpasauli. Tas arī padara lētāku lielās, kastveidīgās ēkas apsildīšanu un atvēsināšanu."
"Tirdzniecības centri ir veidoti tā, lai ainava būtu iekšpusē. Visa arhitektūriskā enerģija, ko parasti redzam ārpus ēkām pilsētvidē, ir koncentrēta iekšpusē. Tirdzniecības centrs ir pārdošanas mašīna," teica Aleksandra Lange, arhitektūras kritiķe.
Taču tik un tā ģimenes dodas uz iepirkšanās centriem ne tikai lai iepirktos, bet arī izklaidētos. Cilvēki tur izbauda, piemēram, restorānus, filmas, mini golfu un citus izklaides objektus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
