Ar 32 gadus vecu "Audi" uz Ukrainu, Moldovu un Rumāniju. Četri ceļo gardi un drosmīgi

Šo rakstu uzrakstījām nu jau laikam vienā no mūsu mīļākajiem galamērķiem – Ļvivā –, kurā ukraiņi, par spīti tam, ko krievi dara viņu valstī, iznīcinot zemi, cilvēkus un mēģinot visus pazemot ar kaut vai to, ka mērķtiecīgi tiek bombardētas elektrības ražotnes, tomēr mēģina dzīvot normālu dzīvi.

Brīdī, kad rakstījām Ļvivas vecpilsētas sirdī, aiz loga nereāli skaļi gaudo milzu ģeneratoru desmiti, kas stāv pie katra restorāna, veikaliņa, frizētavas, viesnīcas. Tie nodrošina to, lai cilvēki varētu dzīvot un vismaz nedaudz baudīt šeit to, kas ierasts pārējā pasaulē. Ukraiņi, ja viņiem atslēdz elektrību, vienkārši uzliek ģeneratoru un darbojas tālāk.

Un, jā, Ļvivā satikām un dzirdējām desmitiem tūristus no Eiropas un pasaules, par ko vietējie ir vairāk kā sajūsmā, jo šeit visi ir tiešām viesmīlīgi!

Bet atgriezīsimies pie tā, kāpēc mums vajadzēja šo ideju – braukt apmēram 6000 kilometrus ar vecu "spaini". Pirmkārt, esam pamanījuši, ka Latvijā arvien vairāk pieaug tāds neliels snobisms, ka ar vecāku auto, kā trīs gadus no salona izdzītu, nevar doties tālāk par 20 kilometriem no mājām, jo, ja nu salūzīs. Tāpēc gribam pierādīt, ka, pat ja gandrīz neko nesaprot no auto, ar to ir iespēja nobraukt pāri visai Eiropai un vēl tikt mājās. Otrkārt, tas ir piedzīvojums mums un bērniem, un ceram, ka arī mūsu lasītājiem. Treškārt, vienkārši gribas dzīvot ne pēc tiem paraugiem, kas ir it kā pieņemti par pareiziem, bet ņemt un darīt. Ja gribas uzbūvēt viesnīcu, tad to arī izdarīt, turklāt pašu neparastāko Rīgā. Ja gribas braukt 6000 kilometrus vecā auto, tad to arī sākt īstenot.

Kā jau rakstīju, auto bija divi uzstādījumi – VAG grupa un pēc iespējas vecāks.