Kā Zaiga pavadīja vasaru(-as)

Neesmu liela kāzu fane, neko daudz no šiem svētkiem negaidu, bet apsveikt, ja esmu ielūgta, protams, varu. Tā nu pienāca vasara, un tieši tajā nedēļā sāka pieņemties spēkā svelme. Kāzu dienā prognozēja +30 grādus. Bez vēja, tikai saule. Mana svētkiem pasūtītā kleita pienāca dienu pirms kāzām – vakarā to saņēmu un sapratu, ka mugura būs caurredzama un krūšturis nav opcija kopā ar šo tērpu.

Esmu dzirdējusi daudzus, jo daudzus nostāstus, ka pielīmētais krūšturis ir vasaras sliktākā izvēle, bet, tā kā man līdz tam nekas slikts nebija gadījies, mierpilni nodomāju, ka problēmu ar tērpu nebūs. Nākamajā rītā karstums ātri vien sasniedza solītos +30 grādus. Iet dušā vispār likās bezjēdzīgi – iznākot esi tieši tikpat nosvīdusi kā ieejot. Protams, sazieķēju vēl visu ķermeni ar krēmu, pielīmēju to, kas jāpielīmē, uzrāvu kleitu un ar draudzeni skrējām uz taksometru, jo... kavējām.

Knapi iekāpusi taksometrā, sapratu, ka mans krūšturis sācis slīdēt uz leju. Tas atradās jau vienu rindu zemāk, nekā tam bija jābūt, un es gribēju to vienkārši noraut, bet nez vai taksists saprastu.