Foto: Shutterstock

Iespēja, ka kāds pasažieris jebkur pasaulē iet bojā, lidojot ar lidmašīnu, ir viens pret 13,7 miljoniem, secināts jaunā pētījumā, vēsta "Euronews". Lidojumi pašlaik ir drošāki nekā jebkad agrāk.

Bailes no lidošanas ar lidmašīnu ir diezgan izplatīta parādība, aptuveni 40 procenti cilvēki tās izjūt, vēsta žurnāls "Frontiers in Psychology". Situācija šīgada janvārī, kad lidojuma laikā "Boeing" lidmašīnai izkrita panelis ārkārtas izejas vietā, ziņas par to, ka "Alaska Airlines" lidmašīnai gaisā atdalās daļa korpusa, kā arī nesenais notikums – Brazīlijā avarējusī lidmašīna ar 62 pasažieriem –, protams, var tikai saasināt aviofobiju.

Taču pētnieki no Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta ASV analizēja globālos pasažieru nāves gadījumu datus laika posmā no 2018. līdz 2022. gadam, un konstatēja, ka nāves gadījumu skaits lidmašīnās ir samazinājies vidēji par septiņiem procentiem gadu no gada. Pētījumā tika izmantoti Lidojumu drošības fonda, Pasaules Bankas un Starptautiskās gaisa transporta asociācijas dati.

Šie rezultāti atbilst "nepārtraukto uzlabojumu" modelim, kas sākās 1968. gadā, kad mirstības līmenis samazinājās vidēji par 7,5 procentiem gadā, pat ja pasažierus ik gadu pārvadāt sāka arvien vairāk lidmašīnu.

Saskaņā ar pētnieku analizētajiem datiem, lūk, nāves gadījumu skaits uz vienu pasažieri, kas devies komerciālajos lidojumos laika posmā no 1968. līdz 2022. gadam:

  • 1968.-1977. gads: 1 uz 350 000;

  • 1978.-1987. gads: 1 uz 750 000;

  • 1988.-1997. gads: 1 uz 1,3 miljoniem;

  • 1998.-2007. gads: 1 uz 2,7 miljoniem;

  • 2007.-2017. gads: 1 uz 7,9 miljoniem;

  • 2018.-2022. gads: 1 uz 13,7 miljoniem.

Dažās valstīs mirstības līmenis ir par 36 procentiem augstāks

Negadījumu biežums ir atkarīgs no tā, uz un no kuras valsts cilvēki lido. Tādēļ pētnieki sadalījuši valstis trīs līmeņos – zema, vidēja un augsta riska, pamatojoties uz gaisa drošības līmeni.

Vismazākais risks ir 1. līmeņa grupai, kurā ietilpst Eiropas Savienība, Austrālija, Kanāda, Ķīna, Izraēla, Japāna, Melnkalne, Jaunzēlande, Norvēģija, Šveice, Apvienotā Karaliste un Amerikas Savienotās Valstis.

2. līmeņa grupā ietilpst Bahreina, Bosnija, Brazīlija, Bruneja, Čīle, Honkonga, Indija, Jordānija, Kuveita, Malaizija, Meksika, Filipīnas, Katara, Singapūra, Dienvidāfrika, Dienvidkoreja, Taivāna, Taizeme, Turcija un Apvienotie Arābu Emirāti.

Pārējās pasaules valstis atrodas 3. līmenī jeb augsta riska grupā.

Pētījumā konstatēts, ka pirmajās divās grupās nāves risks samazinājies, un tas ir viens pret 80 miljoniem pasažieru. Šajās valstīs dzīvo vairāk nekā puse no astoņiem miljardiem pasaules iedzīvotāju. Pasažieri varētu katru dienu vidēji izvēlēties vienu nejaušu lidojumu 220 tūkstošus gadu, pirms viņi ciestu nāvējošā negadījumā ar lidmašīnu, teikts paziņojumā.

Taču pētījumā konstatēts, ka nāves risks 3. līmeņa valstīs ir par aptuveni 36 procentiem lielāks, un tomēr arī šajās valstīs negadījumu skaits samazinās. "Lai gan šīs valstis laika gaitā turpina uzlaboties, viņu pasažieru nāves risks joprojām ir daudzkārt lielāks nekā citur," teikts pētījumā.

Jāatzīmē, ka pētījumā netika iekļauti gadījumi, kad pasažieriem tika uzbrukts ar mērķi, piemēram, kad pašnāvnieku izraisīto eksploziju dēļ Kabulas lidostā Afganistānā dzīvību zaudēja 13 ASV militārpersonas un 170 afgāņi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!