Mazā Lietuvas pierobežas pilsēta Auce ik gadu 4. martā atzīmē savu vārda dienu, jo ir vienīgā pilsēta, kuras vārds ierakstīts kalendārā. Bet septembris ir Auces dzimšanas dienas mēnesis. Atzīmējot pilsētas simto gadskārtu, Aucē atklāts četrus metrus augsts un četrus metrus plats vides objekts – vēzis –, kas kopš 1925. gada ir pilsētas ģerboņa simbols.
35 kilometrus no novada centra Dobeles pašā Lietuvas pierobežā jau gadsimtu atrodas mazā, zaļā pilsētiņa Auce. Auces izcelšanās saistīta ar Vecauces muižu un Medemu dzimtu. Dobeles novada muzeja vēsturniece Undīne Krūze: "19. gadsimta 80. gadu beigās Fridrihs Medems saprata, ka lielāka iespēja izaugt pilsētai, ja muižai piederošās zemes sadalīs un sāks pārdot. Līdz ar to šeit blakus esošajam dzelzceļam sāka augt miests. Nodrošinot šo vietu ar transportu, sāka attīsties tirdzniecība, rūpniecība, pamazām sāka augt ne vairs miests, bet pilsēta."
Auces pilsēta attīstījusies, pateicoties līdzās esošajai dzelzceļa līnijai Rīga-Mažeiķi. Par tās ziedu laikiem esot uzskatāmi pagājušā gadsimta trīsdesmitie gadi, kad šeit dzīvojuši vairāk nekā trīs tūkstoši iedzīvotāju. Līdzīgi kā citas pilsētas – Auce piedzīvojusi gan izsūtīšanas, gan ebreju nošaušanu, tomēr iedzīvotāju skaits padomju ērā neesot būtiski samazinājies.
Auces pilsētas pārvaldes vadītājs Guntis Šēfers: "Visus cilvēkus izdzina no apkārtējiem pagastiem. Ļoti vienkārši. Zvārdē daudzām ģimenēm vienkārši nebija, kur palikt. Atnāca tie zaļie cilvēciņi un teica: "Čau, tagad tas ir mūsu. Ejat, kur gribat!" Tad apkārtējie cilvēki nāca uz Auci un iedzīvojās."
Šodien pilsētā deklarēti 2136 iedzīvotāji. Dzelzceļa līnija lielākoties stāv tukša un klusa, bet aucenieki joprojām priecājas par savu zaļo oāzi. "Ieprecējos šeit, pati esmu no Saldus rajona. Pašlaik ļoti skaista. Jau toreiz likās, bet nu tādas mazas šauras ieliņas bija, bet uz šo brīdi jau ir pavisam skaista," stāsta auceniece Sanita Pumpure.
Iedzīvotājus gan joprojām skumdina fakts, ka 2021. gada administratīvi teritoriālā reforma Auci un toreizējo tās novadu pievienoja Dobeles novadam. "Mēs ļoti lepojamies ar katru, tā teikt, mūsu ģimenes locekli. Ar katru pilsētu un katru pagastu, jo tie jau mēs esam – novads."
Jau kopš 1925. gada vēzis ir Auces pilsētas ģerbonī, tāpēc, atzīmējot pilsētas simto gadskārtu, līdzās pilsētas attīstībā nozīmīgajām dzelzceļa sliedēm atklāja jaunu vides objektu – vēzi. Tā autore latviešu māksliniece Agnese Rudzīte-Kirillova. Viņa tāsta: "Veidots ir no metāla stieples metināšanas tehnikā. Parametri ir diezgan iespaidīgi – četru metru augstumā. Tikai pati skulptūra, ar postamentu vēl vairāk, platumā arī četri metri."
Rudzīte-Kirillova, kura plašākai publikai zināma kā ledus un smilšu skulptūru tēlniece, ne tikai pirmo reizi taisīja vēzi, bet arī pirmo reizi ieraudzījusi Auci. "Es zināju, ka ir pilsēta – Auce, bet šeit nekad nebiju bijusi. Es arī nezināju, ka tai ir tik sena un interesanta vēsture. Tas man bija liels atklājums."
Pilsētas ģerbonī ietvertā vēža simbola vides objekts izmaksājis 8000 eiro. Auces jubilejas gadā esot paredzēti vēl vairāki dzimšanas dienas pasākumi.
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma "ReTV Ziņas" saturu atbild SIA "Re MEDIA". #SIF_MAF2024
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
