Šovasar plašas protestu akcijas ir norisinājušās daudzviet Spānijā. Tās rīko vietējie iedzīvotāji, kuriem apnikuši lielie tūristu pūļi viņu ikdienā, cilvēku nekaunīgā uzvedība atvaļinājuma laikā un dzīves sadārdzinājums tūristu dēļ. "Jūsu paradīze ir mūsu murgs," šādus un vēl daudzus citus uzrakstus protestanti tur rokās, dodoties ielās, un nepārprotami vēsta – tūristus te neviens vairs negaida. Taču tas nav attiecināms uz visu Spāniju. Ir vietas, kuras pat ļoti alkst tūristu uzmanību, vēsta "Euronews".
Kamēr piekrastes reģionos tūrisms plaukst un zeļ, lauku ciemati ir teju aizmirsti. "Gadiem ilgi Spānija ir veicinājusi tūrismu, kas koncentrējas uz sauli un pludmalēm. Tomēr Spānijas ciemati un mazpilsētas parāda valsts autentiskumu," saka Fransisko Mestre, "Los Pueblos Más Bonitos de España" prezidents. "Los Pueblos Más Bonitos de España" ir asociācija, kas izveidota 2011. gadā, lai veicinātu un saglabātu kultūras, dabas un lauku mantojumu ģeogrāfiskos apgabalos ar zemāku industrializācijas un iedzīvotāju skaitu.
Asociācija, ņemot piemēru no līdzīgas asociācijas Francijā, pēdējā desmitgades laikā ir atzīmējusi 116 Spānijas skaistākos ciematus un pilsētas, kas bagātas ar skaistu arhitektūru, kultūras mantojumu un zaļajām zonām. Starp šādiem ciematiem ir arī Anento – ārkārtīgi gleznains ciems Saragosas provincē.
Ja pirms 10 gadiem tajā bija tikai 100 iedzīvotāji, un to apmeklēja apmēram divi tūkstoši tūristi gadā, tad nu to ik gadu apciemo aptuveni 45 tūkstoši tūristu. Anento pazīstama ar gotisko baznīcu un tirkīzzilo ūdeni dabiskajā baseinā. Lai saglabātu tūristu aktivitāti, ciematā nesen uzcelti divi jauni restorāni, viesnīca un tūrisma birojs, savukārt bijušais futbola laukums pārveidots par autostāvvietu.
Tā nav vienīgā pilsēta Spānijā, kas ar tūrisma palīdzību vēlas novērst iedzīvotāju skaita samazināšanos.
Ciemats, kurā nav savas bibliotēkas
Neskatoties uz to, ka pilsētas nosaukums spāņu valodā nozīmē "grāmatas", patiesībā Libros ciematā nav bibliotēkas. Daudzi tic, ka pilsētas nosaukums norāda uz kalnu formu, kas ieskauj ciemu.
Pēc rūdas raktuvju slēgšanas 1956. gadā, Libros pašlaik dzīvo vien 114 cilvēki. Taču mēram ir plāns, kā atjaunot ciemu tā kādreizējā krāšņumā.
Vienā no asociācijas "Mi Pueblo Lee" filmu festivāliem radās ideja Libros padarīt par literatūras galvaspilsētu. Rakstniece Maribela Medina no Spānijas provinces Navarras sociālajā tīklā "X" jautāja, kāpēc ciematā nav bibliotēkas, un šis ieraksts noveda pie tā, ka grāmatas uz Libros ciematu sāka sūtīt no visām pasaules malām – sākot no Argentīnas, beidzot ar Vāciju. Gada laikā uz ciematiņu tika atsūtītas vairāk nekā 50 tūkstoš grāmatas.
Šī gada nogalē Libros ciematā sāksies viesnīcas-bibliotēkas celtniecība, kurās izvietos visas dāvinātās grāmatas. Arī pats ciematiņš piedzīvojis pārmaiņas – vairākas ielas nodēvētas slavenu rakstnieku vārdā, un tiek plānots izveidot aleju ar laternām, kurās iegravēti citāti no grāmatām.
"Jau no Medinas pirmā tvīta ciemā ir sākuši parādīties tūristi," saka mērs Rauls Arana Kolomarde. "Pagaidām mums ir tikai divi viesu nami tūristiem, taču tie jau izraisa lielu interesi, tāpēc drīzumā celsim viesnīcu ar 20 numuriņiem." Mērs uzsver, ka pie viņiem ciemos var doties tūristi, kas vēlas izbaudīt mieru un aktīvu atpūtu kalnu, mežu un upju tuvumā.
Tādām vietām kā Anento un Libros tūrisms ir ne tikai veids, kā veicināt ekonomiku, bet arī vienkārši izdzīvot, jo tas rada jaunas darba vietas un piesaista jaunus iedzīvotājus.
Viesnīcas alās un spa pazemē
Mazāk nekā divu stundu braucienā ar vilcienu no Malagas atrodas pilsēta Gvadiksa, kas arīdzan smagi strādājusi, lai tūristus no piekrastes pārvilinātu uz tās akmeņaino vidi. Šeit aug skaistas olīvu birzis, un daudzo pazemes māju dēļ pilsēta ieguvusi Eiropas alu galvaspilsētu titulu.
"UNESCO ģeoparks palīdzēja iekļaut pilsētu tūristu kartē," saka Marija Paz Espozito Aranda no Gvadiksas tūrisma biroja, atsaucoties uz to, ka pilsēta 2020. gadā kļuva par daļu no globālā ģeoparku tīkla. "Ja agrāk tūristi brauca tikai garāmejot, tad pašlaik daudzi šeit pavada vairākas dienas. Nacionālie tūristi ierodas šeit vasarā, bet ārvalstu – ziemā."
Nu ir pagājuši jau 30 gadi, kopš pilsētā uzceltas pirmās alu viesnīcas. Ģeoparkā pašlaik ir vairāk nekā 2000 šādu viesnīcu, un aizvien tiek atvērtas jaunas. Pilsētas ainavā var redzēt "skursteņus", kas paceļas virs zemes – tā ir daļa no ventilācijas sistēmām alās.
"Alas ir labākā sinerģija starp cilvēkiem un dabu," saka Natālija Gidani no Andalūzijas alu asociācijas. "Iekšā ir kluss, tāpēc ir iespēja atpūsties. Temperatūra ir nemainīga no 18 līdz 22 grādiem, tāpēc nav nepieciešama gaisa kondicionēšana vai sasildīšana. Tās ir ne tikai ekonomiskas, tās ir ilgtspējīgas."
Pazemē atrodas arī vīna darītavas, restorāni, spa un pat kapelas. Daudzi pilsētas iedzīvotāji aicina tūristus uz saviem mājokļiem, lai parādītu, kāda ir ikdienas dzīve pazemē. Pilsētas centrā tūristi var apbrīnot romiešu teātra drupas, kā arī baroka katedrāli un cietoksni.