Butānas Paro starptautisko lidostu uzskata par vienu no tehniski sarežģītākajām vietām pasaulē, kur nosēsties lidmašīnām. Un nav jābrīnās, kāpēc tā, – manevrēšana uz īsā skrejceļa starp divām aptuveni 5000 metrus augstām virsotnēm prasa ne vien teicamas tehniskās zināšanas, bet arī tērauda nervus. Un ko galu galā Butāna vispār slēpj?
Lidosta un tās sarežģītie apstākļi ir tikai palielinājuši noslēpumainību, kas apvij ceļošanu uz Butānu, Himalaju karalisti, kurā dzīvo apmēram 800 tūkstoši cilvēku, norāda CNN. Unikālie lidostas apstākļi nozīmē, ka lielas lidmašīnas turp lidot nevar. Taču patiesībā grūtā aizceļošana ir viens no iemesliem, kādēļ tūristi tik ļoti Butānā jeb Pērkona pūķa zemē vēlas nokļūt.
Lai arī vārds "sarežģīts" liek domāt, ka lidošana uz šo zemi ir bīstama, kapteinis Čimi Dordži norāda, ka tā nebūt nav. Viņš Butānas valstij piederošajā nacionālajā aviokompānijā "Druk Air", kas pazīstama arī kā "Royal Buthan Airlines", nostrādājis jau 25 gadus. "Tas ir izaicinājums pilota prasmēm, taču nav bīstami, jo, ja tas būtu bīstami, es nelidotu," viņš atklāti saka.
Bet kas tad galu galā Paro lidostu padara par vienu no sarežģītākām pasaulē pilotiem? Tie ir vairāki ģeogrāfiskie faktori. Paro ir C kategorijas lidosta, kas nozīmē – pilotiem ir jābūt speciāli apmācītiem, lai uz turieni lidotu. Šiem pilotiem lidaparāta nosēšanās jāvada pašiem manuāli, bez radaru palīdzības. Kā norāda kapteinis Dordži, ir ļoti svarīgi, lai piloti zinātu ainavu ap lidostu, – ja sajauc to par centimetru, galu galā var nolaisties arī uz kāda nama jumta. Dordži norāda – lidojot uz Paro, ļoti svarīgas ir vietējo zināšanas un prasmes šajā jomā.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
