Latviju lēnām pārņem krāsainu lapu čaboņa zem kājām, un visapkārt ir pastkartīšu cienīgas ainavas. Visiem zināms, ka lieliskus skatus rudenī var redzēt Siguldā un Kuldīgā, taču tas nebūt nav viss! Ir gana daudz nenovērtētu vietu, kurās baudīt rudens dvesmu un skaistumu, un tās ir apkopotas Valsts pētījumu programmas izveidotajā Latvijas ainavu atlantu digitālajā versijā.
Ja Islande lepojas ar geizeriem, Grieķija ar salām, ASV ar lielo kanjonu, Norvēģija ar fjordiem, bet Francija ar vīnogu laukiem kalnu nogāzēm, tad ar ko lepoties varam mēs? Kas mūsu tēvzemes ainavā ir tāds, kas liek ietrīsēties sirdij lepnumā? Kas veido mūsu identitāti un piederības sajūtu?
Valsts pētījuma programma, kas nupat noslēgusies un tika veltīta Latvijas ainavām un zemei, īpaši koncentrēta uz nacionālās nozīmes ainaviski vērtīgo teritoriju pārvaldību Latvijā, lai palīdzētu saglabāt, atjaunot un attīstīt Latvijas unikālo dabas un kultūras mantojumu. Šīs zināšanas ir apkopotas digitālajā Latvijas ainavu atlantā.
18 Latvijas nacionālie lepnumi
Starp visām Latvijas ainavām ir apvidi, kurus intuitīvi uztveram kā augstvērtīgus un izcili skaistus, piešķiram šiem apvidiem lielāku, bieži arī simbolisku nozīmi. Uz šīm vietām mēs nereti dodamies brīvdienās, gribam tās parādīt ārvalstu viesiem. Šīs vietas ik pa laikam parādās katra Latvijas iedzīvotāja sociālajos tīklos vai foto krājumos. Latvijas ainavu atlanta nacionālo ainavu sadaļā vari izpētīt, kur jau esi pabijis, un uzzināt, uz kādām vietām citviet vēl aizdoties. Nacionālās ainavas ir atrodamas visā Latvijas teritorijā, tādēļ, lai tās iepazītu, var izplānot arī garāku izbraucienu ģimenes lokā.
Digitālajā kartē var redzēt arī nacionālās ainavas pasi, kurā apkopoti pamatdati par šo ainavu, bet ailītē "Informācija – view" var piekļūt plašāk sagatavotam aprakstam par konkrētās vietas nacionālo vērtību, ainavas pieejamību un raksturīgajām iezīmēm, kā arī citām interesantām detaļām, kas lieti noderēs izpētes procesā, dodoties uz konkrēto vietu.
Lūk, 18 nacionālie Latvijas dārgumi:
Gaujas senieleja;
Abavas senieleja;
Daugavas loki;
Daugava pie Kokneses;
Teiču purvs;
Ķemeru tīrelis;
Salacas ieleja un Burtnieks;
Pededzes ieleja;
Vidzemes pauguraine Piebalgā un Vestienā;
Latgales ezeraine Rāznas un Rušona apkārtnē;
Zemgales līdzenums pie Rundāles un Bauskas;
Veclaicenes pauguraine;
Talsu pauguraine;
Piejūra un Lībiešu krasts;
Sēlija pie Saukas ezera;
Kuldīgas vecpilsēta un Ventas ieleja;
Ložmetējkalns Tīreļpurvā;
Rīgas vēsturiskais centrs un Mežaparks.
Astoņas kanoniskās Latvijas ainavas
Ja 18 nacionālās ainavas ir pārāk plaša izvēlē, jo gribas doties visur, bet visur pagūt nevar, tad Latvijas ainavu atlants piedāvā koncentrēties un iepazīt Latvijas kanoniskās ainavas. Tādas ir astoņas, un daļa no tām sakrīt ar nacionālajām ainavām.
Kāda ir to atšķirība? Latvijas kultūras kanons ir tapis, iesaistot sabiedrību un ekspertus, lai saprastu un izceltu Latvijas kultūras stūrakmeņus. 99 vērtības septiņās kultūras nozarēs 2008. gadā tika apvienotas Latvijas kultūras kanonā. Bet ar laiku nostiprinājās atziņa, ka arī Latvijas zeme un ainava ietekmē un ir daļa no mūsu kultūras un kultūras mantojuma, tāpēc to papildināja astoņas ekspertu rūpīgi izraudzītas kanoniskas Latvijas ainavas.
Latvijas ainavu atlanta Kanonisko ainavu sadaļā atradīsiet noderīgu un plašu informāciju par katru no šiem galamērķiem. Pieejams arī vietas apraksts (arī audio formātā), kas ietver interesantus stāstus par pašu vietu un tās vēsturi, nozīmi reģionam, dziesmām, dzejai, romāniem un stāstiem, kuros ir attēlota katra no šīm ainavām.
Piemēram, dodieties uz par ozolu zemi dēvēto Abavas senieleju, ceļā noskaņu radīs Raimonda Paula un Jāņa Anerauda "Nakts dziesma", bet, dodoties iepazīt Daugavas ainavu, tās kanonisko nozīmi akcentēs Mārtiņa Brauna "Saule, Pērkons, Daugava". Atlantā pie katras no kanoniskajām ainavām varat izpētīt arī vietu fotoattēlos, ainavas vēsturiskas ilustrācijas, kā arī aprakstu un diskusijas par šo vietu dažādu laiku preses izdevumos.
Lūk, astoņas kanoniskās ainavas:
Abavas senielejas ainava;
Daugavas ainava;
Zemgales līdzenuma ainava;
Gaujas senielejas ainava;
Latgales ezeraines ainava;
Latvijas mežu ainava;
Piejūras ainava;
Vidzemes pauguraiņu ainava.
Atlanta izmantošana aizraujošai Latvijas apceļošanai ir tikai viena neliela šķautne rezultātiem, ko rada Valsts Pētījumu programmas (VPP) projekts "Ilgtspējīga zemes resursu un ainavu pārvaldība: izaicinājumu novērtējums, metodoloģiskie risinājumi un priekšlikumi". Projektā rezultāti ir vērtīgi arī zemju apsaimniekotājiem, zinātniekiem, pedagogiem, pašvaldību un valsts politikas veidotājiem, jo šeit ir detalizēti izvērtēta zemes izmantošanas efektivitāte, noteikti to ietekmējošie faktori, alternatīvie veidi, kā konkrēto reģionu zemi izmantot, un izstrādāti metodoloģiskie risinājumi ainavu kartēšanai un apsaimniekošanai.
Projektu īstenoja piecas zinātniskās institūcijas – Agroresursu un ekonomikas institūts (AREI), Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (LBTU), Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" (LVMI "Silava"), Vidzemes Augstskola (ViA) un Rīgas Tehniskā universitāte (RTU).