Pēdējos gados arī Latvijā arvien vairāk oktobra otrajā pusē un novembra sākumā parādās dažādas izklaides vietas ar iespēju, tā teikt, dažādos līmeņos vismaz nedaudz pieslapināt "biksiņas". Jeb ir dažādi šausmu un Halovīna parki. Lai arī mums sabiedrībā domas par šīm vietām dalās, tās te ienākušas uz palikšanu.
Mēs apciemojām trīs parkus un padalīsimies savos iespaidos par tiem. Un uzreiz varam teikt, ka katrs no parkiem ir domāts savai auditorijai, līdz ar to vismaz mums paveicās ar dažādību. Turklāt divi no parkiem ir ideāli apvienojami vienā lieliskā dienas izbraucienā, un pie reizes būs piepildīta diena kopumā.
Rauboņu baisais mežs
Tātad sāksim ar tālāko, kurš turklāt nav Latvijā, bet nedaudz aiz Latvijas robežas – Rauboņos. Tie ir apmēram 100 kilometri no Rīgas un kāda pusotra stunda ceļā. Ja tagad kasāt pakausi un domājat, vai šis Rauboņu šausmu parks ir tas pats dinozauru un atrakciju parks, kas vasarā, uzreiz atbildam – jā! Kad mēs šovasar bijām ciemos, viņi mums stāstīja, ka rudenī slēdz dinozauru sezonu un nodarbojas ar biedēšanu. Un tas viņiem izdodas ļoti labi. Lai gan bijām lietainā pirmdienā, stāvlaukums bija pilns. Un arī pa kādai latviešu numurzīmei vīdēja.
Biļete maksā 12 eiro, un cenā iekļautas pilnīgi visas šausmas, arī atrakcijas un karuseļi, līdz ar to, objektīvi raugoties, šis ir lētākais no parkiem, jo atlikušajos divos arī ir karuseļi, bet par tiem ir jāmaksā atsevišķi.
Vispirms ir ultravioletā māja, kas ir tāds iesācēju līmenis, un, ja tajā sākat baidīties, mums ir sliktas ziņas – esat liels zaķpastala. Stilīgi ir tas, ka visur ir dažādas ar sensoru palīdzību strādājošas figūras. Turklāt māja ir vēl bezmaksas daļā, kā tas klauns, kas ar konfekti tevi ievilina...
Tālāk ir lielā zona, kur ir ķirbīši, pirātu kuģis – un iespēja iet pa kreisi vai labi. Šoreiz sākumā pareizais lēmums ir laist pa kreisi uz mierīgo daļu. Šeit neviens jums virsū nelēks, bet redzēsiet skeletu disko, varēsiet iziet standarta (šī taka darbojas arī vasarā) dažādu kustīgu šausmu tēlu instalācijas, pastaigāt pa kapsētu, pa vidu vēl mierīgā garā karuselī pavizināties. Mums tas aizņēma apmēram 30 minūtes.
Ejam atpakaļ un stājamies nelielā rindā pie klauna ar lāpstu. Viņš kontrolē, lai neviens nepaskrien garām bez rindas. Laiž iekšā ik pēc minūtes nākamo bariņu. Sākumā viss mierīgi, vienkārši ejat pa tumšu mežu, līdz beidzot...! Kāds uzlec uz muguras ar cirvi rokās! Kārlis šajā brīdī sasniedz jaunu 100 metru skriešanas pasaules rekordu. Nu, jā, ir tā nedaudz "raustīgi". Un tā, ejot veselu kilometru pa meža taciņu, kas dažreiz ir vāji izgaismota, ik pa laikam kāds lec virsū ar dažādiem atribūtiem. Ja vien bērni nav ļoti "advancēti" un, kā saka, nebaidās paša velna, ar viņiem uz šejieni iet nevajag, jo bija reāli bailīgi, bet mums patika. Iesvīdām. Galvenais jau ir tas pārsteiguma efekts, kad nezini, kurā brīdī kāds uzklups un no kuras puses. Kliedzieni skan visā mežā.
Ja gribas šausmas, tad droši uz Rauboņiem, viņiem nedēļas nogalēs vēl papildus ir ugunsšovi. Uz vietas ir arī kafejnīca. Bet ieteiktu pasekot līdz informācijai sociālajos tīklos, kur viņi liek visus jaunumus par šoviem un pārējo!
Ģimeniskās šausmas Bauskā
Tālāk dodamies uz Latvijas pusi, lai paspētu uz Šausmu parku Bauskas pilskalna parkā.
Šausmu lieta jau, pirmkārt, ir tas, ka gandrīz 300 Bauskas iedzīvotāju vērsās Bauskas novada domē ar lūgumu atcelt iepriekš izsniegto atļauju par Šausmu parka veidošanu pilsētā, bet saprāts un civilizācijas attīstība tomēr uzvarēja, un šis parks būs vaļā līdz 10. novembrim.
Ja jāprasa, kā šo vietu aprakstīt, – ""Instagram" bildīšu parks ģimeniskam vakaram". Ir pāris arī spocīgi draudzīgu animatoru, kuri šeit nebiedē, bet drīzāk ir kā pavadoņi. Un no raganas, kurai te vesels namiņš, bērni droši var ņemt konfektes un balonus.
Var tā – atvediet bērnus skraidīt apkārt, paši kādā no teritorijā esošajām kafejnīcām paņemiet kafiju vai tēju un taisiet smukas bildītes, ko likt sociālajos tīklos! Mums ļoti patika tas miers, kas te valda. Ir arī lielo karuseļu zona, bet tas par papildu maksu.
Īpaši neparasta ir veco auto, busiņu un moču zona, kas izrotāta kā tāda kapsēta. Ļoti daudz atrakciju un instalāciju, tostarp sešus metrus lielo pie estrādes sāna piestiprināto zirnekli, milzu mēnesi, uz kuru skatās sudraba spoguļvilki, ir atvedusi radošā apvienība "Pasaku nams". Tā arī katru sestdienu no pulksten 17 līdz 21 ciemos aicina multfilmu varoņus.
Īpašs notikums būs 2. novembrī, kad, iestājoties tumsai, apmeklētājus gaidīs Liepājas ceļojošā cirka "Beztemata" melnā taka. Bērni var spēlēt arī ēnu teātri, milzu atmiņas spēles, izskriet lielo ķirbju labirintu (vispār jāapsver doma atkal audzēt ķirbjus pārdošanai, tikai stratēģiski tuvāk kādam no šiem parkiem). Vēl šeit ir neticami simpātiska veco palešu dēļu (beidzot kāds kaut ko smuku no paletēm uztaisījis) ķirbju mājiņa.
Lai cik muļķīgi tas neskanētu, šis bija parks, kurā, lai gan šausmas bija tādas ģimeniskas (atvainojos par šo vārdu kombināciju, bet citādi nevar), droši labprāt pavadītu arī daudz vairāk laika.
Un, ja esat Bauskā, noteikti no šīs pilsētas nedrīkst braukt prom, neapmeklējot kādu no milzu porciju ēšanas vietām, – nebrauks taču mājās ar tukšu vēderu. Vispār sākumā kārtīgi paēdiet un tad dodieties uz parku nostaigāt to visu. Mūsu izvēle jau gadiem pieder "Tavernai", kur šobrīd tieši ir atjaunota ēdienkarte – ar nedaudz neparastākiem ēdieniem, bet joprojām ir tā – ja pie galdiņa esat četri, brīdī, kad atnes šķīvjus, puse no tiem karājas pāri galda malām. Mums secība gan sanāca pretēja, toties pēc diviem šausmu parkiem vienā vakarā ar pilnu vēderu labāk nāca miegs...
Čalis ar motorzāģi Lucavsalā
Pilnai "objektīvai subjektivitātei" tomēr vajadzētu salīdzināt ar vēl vienu parku, un aizdevāmies arī uz Lucavsalas šausmu parku Rīgā. Lai gan tā bija darba diena, auto novietot bija palielas problēmas, nu, tā, lai varētu ieslēgt pilnīgu "sliņķi" un nevajadzētu iet vairāk par 3 minūtēm līdz ieejai.
Te pirmais, kas piesaista uzmanību, ir lielie Holandes karuseļi, bet, jau piebraucot, var pamanīt gaismas arī no paša šausmu parka.
Jāpastāv biļešu iegādes rindā, līdz dodamies iekšā. Ļoti daudz cilvēku, bet visiem vietas pietiek, vispirms nākas iziet caur ēdināšanas zonu, un tad jau esam pašās atrakcijās. Te ir ļoti daudz dažādu figūru un instalāciju, viss tādās kā kompozīcijās un ļoti pārdomāts, varbūt vienīgi likās nedaudz par tumšu, jo gribētos vairāk saskatīt detaļas, taču to var droši risināt, atbraucot jau pa dienu, jo parks darbojas no pulksten 15 līdz 22 līdz pat 3. novembrim.
Sestdienās ir arī iespaidīgs lāzeršovs. Tiekam līdz parka otram galam, kur skan spiedzieni un redzams čalis ar skaļu motorzāģi rokās, kurš dzenā apmeklētājus. Ir arī citi spocīgie šausmu tēli, daļa vienkārši nāk klāt, citi arī paskrien pakaļ. Tāpat ir lokveida šausmu trase – tunelis, kurā arī skan spiedzieni.
Tuvāk ieejai arī šeit ir mierīgā mammu bildīšu zona ar ķirbju labirintu, ķirbju lampiņpalešmājiņām un zirnekļu tīklu labirints. Ja jāraksturo īsumā, šausmu parka tēlu izstāde tieši Lucavsalā ļauj gan pabaidīties, gan pavadīt laiku, vienkārši skatoties un pētot.
Rezumējot: katrs parks savai auditorijai, cenas ļoti līdzīgas, bet lielākais prieks, ka visos trijos ir, ko pieredzēt, un nevienā vietā nebija sajūtas – ko gan šeit darīt, jo ik uz soļa ir kāds pārsteigums. Un, ja kāds arī saka, ka tas nav mūsu mentalitātei un par šausmām runāt un priecāties nevajag, – ja vairāk uztrenēsim kaut vai caur šādām atrakcijām un spēlēm savu spēju mazāk baidīties, varbūt beidzot kļūsim par nāciju, kura spēj pieņemt paškritiku un caur humoru radīt lielas lietas!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
