No attāluma Lanzarotes vīna dārzos teju nav manāmas dzīvības pazīmes. Tas tādēļ, ka no attāluma plašajā melnumā ir grūti saskatīt neskaitāmos koniskos iedobumus, kas izskatās gluži kā ar milža īkšķi iespiesti. Vien pieejot tuvāk var redzēt, ka šajos iedobumos mājo zaļš un sparīgs vīnogulājs.
Spānijas sala Lanzarote atrodas atrodas vien 127 kilometru attālumā no Āfrikas, un tā ir Kanāriju salu vistālākā austrumu daļa. Tas ir arhipelāgs, kuru veidojis uguns – ne velti Lanzarote bieži saukta arī par "Vulkānu salu". Lanzarotes īpašo ainavu, protams, veido vulkāniskā aktivitāte, taču arī sausais klimats un erozijas trūkums nozīmē, ka vide salā izskatās gluži tā, it kā nesen būtu bijis lavas izvirdums.
Lanzarotē ir četras galvenās "kalderas" (gāzu eksplozijas rezultātā radies ovāls vai apaļš vulkāna krātera padziļinājums) un daudzi vulkāniskie konusi un plaisas. Salā bijuši divi izvirdumi – pirmais ilga no 1730. līdz 1736. gadam, otrais – 1824. gadā, kas ilga apmēram trīs mēnešus. Pirmajā izvirdumā, kas kopumā ilga sešus gadus, sala izauga par vairākiem kvadrātkilometriem, gaisā pastāvīgi karājās dūmi, ļoti daudzas salas teritorijas pārklāja lava un biezs vulkānisko pelnu slānis.
Tomēr dažiem izturīgākajiem, kuri par spīti katastrofai salā palika, nepieciešamība izdzīvot kļuva par iedvesmu jauniem izgudrojumiem. Ar rokām uzrokot vulkāniskos pelnus, lai sameklētu aramzemi, kurā agrāk audzēja labību, cilvēki saprata, ka šī augsne tam vairs nav piemērota. Un tomēr ir kāds augs, kas šādos apstākļos spēj augt un zelt, un tie ir vīnogulāji.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
