Skūpsta izcelsmei nav nekādas saistības ar romantiku vai iekāri  (3)

Vorvikas Universitātes evolucionārais psihologs profesors Adriano Lameira apgalvo, ka skūpstīšanās pirmsākumi meklējami pirms miljoniem gadu. Viegla "sūkšana" ar lūpām reiz ir bijusi gudrs paņēmiens, lai no otra cilvēka noņemtu kukaiņus un utis. Tikai pirms dažiem miljoniem gadu skūpsts sāka iegūt seksuālu nozīmi un kļūt par aktu, kas veicams pirms pārošanās.

Eksistē arī citas skūpstu teorijas, sākot no vajadzības nostiprināt imūnsistēmu, apmainoties ar baktērijām, līdz "ošņāšanai" kā sociālai inspicēšanai. Taču šī hipotēze, kas pazīstama kā "tīrītāja pēdējais skūpsts" (the groomer’s final kiss), pievieno jaunu aspektu cilvēku skūpsta evolūcijā. Savā jaunajā pētījumā, kas publicēts žurnālā "Evolutionary Anthropology", profesors Lameira apgalvo, ka skūpsts ir vēl viens relikts no cilvēka evolūcijas. Pirms miljoniem gadu lūpas palīdzēja sakopties, atbrīvoties no parazītiem, atmirušas ādas un netīrumiem. Profesors uzskata, ka priekšteču apmatojuma kopšanas seanss norisinājās pa visu ķermeni, noslēdzoties ar kontaktu no mutes mutē.

Mūsu senčiem pakāpeniski attīstoties un kļūstot mazāk matainiem, šo kopšanas procedūru ilgums samazinājās, taču tas vienmēr noslēdzās ar lūpām pret lūpām. Galu galā kopšanas seansi izzuda, bet pēdējais posms palika – tas, ko pazīstam kā skūpstu. Profesors raksta: "Cilvēka evolūcijas gaitā higiēniskajai kopšanai samazinājās nozīme, jo samazinājās kažokādas apjoms. Īsāka sakopšanās saglabāja pēdējo "skūpsta" posmu, kas galu galā palika kā vienīgā liecība par kādreizējo rituālo uzvedību, lai signalizētu un stiprinātu sociālās un radnieciskās saites senču pērtiķu ģimenē."

Profesors Lameira lēš, ka mūsu senči izstrādāja kažoku tīrīšanas tehniku aptuveni pirms septiņiem miljoniem gadu, kad viņi no kokiem pārcēlās uz zemi. "Ņemot vērā parazītu daudzumu uz zemes, šī kopšanas tehnika higiēnā bija ļoti būtiska," profesors stāsta "Daily Mail". Apmēram pirms diviem līdz četriem miljoniem gadu mūsu senči "kļuva par pērtiķiem, kas skūpstās", kad viņi zaudēja savu ķermeņa kuplo apmatojumu.

Profesors Lameira apgalvo, ka visas mūsdienās sastopamās skūpstīšanās formas ir attīstījušās no utu likvidēšanas paņēmieniem. Sākot no vienkāršas bučas uz vaiga kā sveiciena līdz reliģiskai svētībai – skūpstam uz pieres vai rokas.

Skūpstu uz lūpām kā erotisku vai seksuālu iekāres pazīmi starp romantiskajiem partneriem seniem romiešiem dēvēja par "savium". Tomēr akadēmiķis piebilst, ka precīzs iemesls, kādēļ skūpstīšanās ieguva seksuālu ieskaņu, "joprojām ir spekulatīvs." Ir nepieciešami plašāki pētījumi, lai izskaidrotu saikni starp vēlmi skūpstīties un vēlmi nodarboties ar seksu. "Tikai tad, kad skūpstīšanās kļuva par vispārīgu uzvedību mīlestības izrādīšanai, tā varēja kļūt par abpusēju "no mutes uz muti" aktu," viņš skaidro. Neviens dzīvnieku pasaules pārstāvis neskūpstās seksuāli tā, kā to dara cilvēks, izstiepjot lūpas un veicot vieglas "sūkšanas" darbības.

Profesors Lameira secina, ka skūpsts ir "kļuvis par izkristalizētu uzticības un piederības simbolu. Maz ir dabisku cilvēka signālu, kam ir tāda simbolika un sociālās sankcijas kā skūpsts. Pierādījumi apstiprina, ka skūpsts nav atvasināts simpātijas signāls cilvēkiem. Tā vietā skūpsts ir attīstījies kā primātu kopšanas veids, kas saglabājis savu senču formu, kontekstu un funkcijas."