Pastaiga pa Viļņu: brīvdienu ceļojums, kas iedvesmo

Viena no vietām, kurai Viļņā nevajadzētu paiet garām, ir majestātiskais Ģedimina kalns. Šis leģendām apvītais kalns stāsta par Lietuvas dižkunigaiti Ģediminu, kurš, noguris pēc medībām, kalna virsotnē sapņojis par dzelzs vilku, kas gaudojis tik skaļi, it kā simtiem vilku būtu pievienojušies tā dziesmai. Pravietis Ģediminam uzskatījis, ka nosapņotais bijusi zīme un uz šī kalna jāceļ pilsēta, kas būs slavena visā pasaulē un kļūs par Lietuvas galvaspilsētu. Ģedimins uzcēla pili un pilsētu, kuru nosauca par godu tuvumā esošajai upei Viļņai jeb lietuviešu valodā Vilnia, Vilnelė.

48 metrus augstais kalns piedāvā satriecošu panorāmu uz pilsētas vēsturiskajiem rajoniem, kur sarkanie vecpilsētas jumti kontrastē ar moderniem debesskrāpjiem, plūst Neres upe un visa Viļņa ir skatāma gluži kā uz delnas. Pašā kalna virsotnē slejas Ģedimina pils tornis, kas piedāvā iespēju iepazīt Viļņu kā Lietuvas Dižkunigaitijas centru. 1989. gadā Ģedimina kalns kļuva par vienu no vēsturiskā Baltijas ceļa sākuma punktiem, un vēl šodien torņa virsotnē lepni plīvo Lietuvas karogs.

Pa stāvām kāpnēm augstienē sasniedzams vēl viens aplūkojams apskates objekts – Trīs krustu kalns, kas ir viens no svarīgākajiem Viļņas vēstures un kultūras simboliem. Trīs krustu kalns ir arī vieta, kur var baudīt dabas mieru, un tas atrodas vien īsas pastaigas attālumā no Ģedimina kalna. Trīs balti krusti ir redzami no jebkuras vietas pilsētā un simbolizē hronikās rakstītu leģendu par mūkiem, kuri šajā vietā gājuši bojā, aizstāvot savu ticību. 12 metrus augstie krusti, sākotnēji uzcelti 17. gadsimtā, kļuvuši par neatņemamu pilsētas ainavas daļu. Mūsdienu betona krusti kalnā tika uzstādīti 1989. gadā. Šis piemineklis ir kļuvis par nacionālās identitātes simbolu, bet paši krusti bieži tiek izgaismoti dažādās krāsās, pieminot Lietuvai un pasaulei īpašus notikumus.

Bernardīna dārzs ir īsta gleznaina oāze Viļņas centrā, kas plešas deviņu hektāru platībā. Šis parks piedāvā apmeklētājiem skaistus skatus uz Ģedimina kalnu, Viļņas upi un Trīs krustu kalnu, padarot to par ideālu vietu, kur atvilkt elpu pēc aizraujošas pilsētas izpētes.

Bernardīna dārzā atradīsiet muzikālu strūklaku un ainaviskas pastaigu takas, kas aicina lēni baudīt dabas skaistumu. Upes plūdums piešķir vietai īpašu šarmu, bet romantiskie celiņi ved gar senatnīgām baznīcām. Te aug arī Viļņas vecākais ozols, kas ir aptuveni 400 gadu vecs. Parku ieskauj arhitektūras dārgumi – Svētās Annas un Bernardīnu baznīcas, kas ir vieni no izcilākajiem sakrālās gotiskās arhitektūras piemēriem Lietuvā. Bernardīna dārza vēsture sakņojas 15. gadsimtā, kad to izveidoja bernardīnu mūki, un tas līdz mūsdienām saglabājis savu vēsturisko auru, piedāvājot vienlaikus dabas un kultūras baudījumu.

Nākamais apskates objekts – Subaču skatu laukums – ir vieta, kur Viļņas vēsturiskā un kultūras bagātība atklājas visā savā krāšņumā. Aptuveni 15 minūšu pastaigas attālumā no Bernardīnu dārza šis skatupunkts piedāvā iespaidīgu panorāmu uz vecpilsētu, Užupes rajonu, kas ir pazīstams ar savu māksliniecisko garu, pakalniem un Svētā Bartolomeja baznīcu, kas lepni slejas Viļņas nogāzē jau kopš 18. gadsimta. Subaču skatu laukums atrodas pie Markuču un Subaču ielas krustojuma, kas ir vienas no vecākajām pilsētas ielām. Subači ir ideāla vieta, lai vērotu saulrietu, kad vecpilsēta iegūst zeltainu spīdumu un Ģedimina kalns, Trīs krustu kalns un Užupe izceļas pilsētas panorāmā. Skatupunkta nomaļā un mierīgā atmosfēra rada īpaši romantisku noskaņu.

Ceļojuma pēdējā pietura – Barbakanas cietokšņa kalns – ir īsts dārgakmens Viļņas panorāmā, kas atrodas tikai pāris minūšu pastaigas attālumā no Subaču skatu laukuma. No šī senatnīgā kalna paveras aizraujošs skats uz vecpilsētu un māksliniecisko Užupes rajonu, piedāvājot perfektu vietu, lai noslēgtu dienu, vērojot sauli norietam aiz vēsturisko ēku jumtiem.

Barbakanas cietoksnis, kas reiz sargāja pilsētu no iebrucējiem, mūsdienās ir pārvērties par vietu, kur vēsture satiekas ar mūsdienām. Šeit atrodas Viļņas aizsargmūra bastiona muzejs, kurā var iepazīt Lietuvas Dižkunigaitijas militāro vēsturi. No agrīnajiem ieročiem līdz 17.–18. gadsimta lielgabaliem – muzejs piedāvā aizraujošu ieskatu artilērijas attīstībā un ļauj iztēloties, kā reiz aizsardzības torņos dunēja lielgabalu zalves.