Tukša skārdene kā suvenīrs – galamērķi, kas tūristiem piedāvā nopirkt "vietējo gaisu"

Šo produktu radījusi mārketinga aģentūra, un tā apgalvo, ka skārdene satur 21 procentu skābekļa, 0,93 procentus argona, 0,04 procentus oglekļa dioksīda un nelielu procentuālu daudzumu slāpekļa un neona, kas sastopami krāšņā ezera krastā. Šāds suvenīrs izmaksā teju 10 eiro, vēsta "Euronews".

"Mēs nolēmām ezera gaisu iekapsulēt bundžā, kuru pēc tam var paņemt līdzi uz jebkuru vietu pasaulē," tā Itālijas laikrakstam "La Repubblica" sacīja mārketinga aģentūras pārstāvis Daniēle Abagnāle. "Kad bundžu atver, tā kļūst par pildspalvu turētāju vai vāzi, un ir pilnībā pārstrādājama."

Labs mārketinga triks, vai ne? Taču itāļi nebūt nav vienīgie, kas izspēlē šādu gājienu. "Vietējo gaisu" tūristiem iespējams iegādāties un pārvest mājās, sākot no Šveices un beidzot ar Menas salu.

Pēc Otrā pasaules kara vīrs vārdā Dženaro Čaravolo izgudroja "Aria di Napoli". Viņš pārstrādāja tukšās pārtikas kārbas, kuras pēc Itālijas atbrīvošanas izplatīja ASV karaspēks. Čaravolo apgalvoja, ka kārbas ir pildītas ar pilsētas gaisu, un tās izdevās pārdot pat pašiem amerikāņiem. Patiesībā Čaravolo izgudrojums bija sociāls paziņojums – māksla var būt atjautīga, un ar tās palīdzību var sagādāt sev iztiku.

1970. gadā Čaravolo mazdēls turpināja necienīgo triku izstādē Venēcijas biennālē. Viņš apmeklētājiem demonstrēja Milānas "karsto gaisu", "miglaino gaisu" no Londonas "Carnaby" ielas un "svēto gaisu" no Romas.

Uzņēmumi, kas pārdod ar gaisu pildītās skārdenes mūsdienās, reklāmas arī mēģina izstrādāt pēc iespējas asprātīgākas. 20 eiro vērtais gaiss no Menas salas, kas atrodas Īrijas jūrā, sola, ka palīdzēs ārstēt ilgas pēc mājām un mazinās stresu. Savukārt gaiss no Altaja kalnu sistēmas Ķīnā raksturots kā "reibinošs". Tūristi aicināti uz kārbām rakstīt arī novēlējumus, gluži kā uz pastkartēm.

Anglijas dienvidos šo skārdeņu dēļ pat izcēlās strīds – kāds uzņēmums par 80 eiro pārdeva pudeles ar it kā Kornvolas gaisu, lai gan patiesībā tajās bija "notverts" Devonas jeb citas Anglijas grāfistes gaiss.

Uzņēmums "Fattrol" ir padomājis daudz plašāk – viņi pārdod suvenīrus ar "konservētu" gaisu no dažādiem populāriem galamērķiem, tostarp Atēnām, Venēcijas, Barselonas un Lasvegasas.

Viņi apgalvo, ka skārdene no Tokijas satur 10 procentus no dažādām vietām, piemēram, no slavenās gājēju pārejas "Shibuya Crossing", Tsjukiji zivju tirgus un slavenā mākslas centra "Roppongi Hills". Ražotāji arīdzan apgalvo, ka šī skārdene var izturēt 9,0 magnitūdu zemestrīci.

Savulaik bija iespējams iegādāties arī "Siguldas svaigo gaisu". "Produkta radīšanas procesā jābūt netradicionālam. Jāizaicina sevi," tā savulaik sacījis "BrainHow" vadītājs Edmunds Bērziņš, 2012. gadā rakstīja "Travelnews.lv".

Jokus metot pie malas, jāķeras klāt svarīgākajam jautājumam – cik ētiski ir radīt šādu iepakojumu produktam, kas patiesībā tur neatrodas? Lai arī uzņēmumi apgalvo, ka jaukās skārdenes var likt lietā savā mājoklī, taču sliktas kvalitātes skārdenes ar ne īpaši glītu dizainu, visticamāk, vienkārši ceļojuma laikā tiek nopirktas kā muļķīga dāvana draugam. Lielākoties tām nav paredzēta sentimentāla vērtība.

Tiesa, ir arī daži labāki piemēri. Piemēram, 2016. gadā uzņēmums "Aether" no Apvienotās Karalistes laida klajā virkni kārbu, kas "piepildītas" ar gaisu no dažādām vietām valstī, kas lepojas ar izcili skaistu dabu, lai palielinātu sabiedrības izpratni par gaisa piesārņojumu. Tiek ziņots, ka ieņēmumi no šo kārbu pārdošanas tika ieguldīti, lai izveidotu pieejamas elpināšanas maskas.

Labus darbus darīt mēģina arī citi – jau vairākus gadus dažādi uzņēmēji pilda saspiestu, svaigu gaisu no tādām vietām kā Kanāda un Šveice, un pārdod to iedzīvotājiem, kas dzīvo vietās ar augstu gaisa piesārņojumu, piemēram, Indijā un Ķīnā. Šīs kārbas apstrādātas ar īpaši izstrādātu aerosola vāciņu un masku, un no tām iespējams ieelpot aptuveni 160 reizes. Tomēr zinātnieku spriedums ir tāds, ka šāds pudelēs vai kārbās iepildīts gaiss veselībai nesniedz nekādu labumu.