Dzeramnaudu špikeris: kurā valstī maksāt visvairāk un kur "tējai" neatstāt vispār  (3)

Patiesībā šis jautājums ir kā pastaiga pa mīnu lauku. Jo īpaši, ja esi devies atpūsties vai komandējumā uz valsti, kur nekad agrāk nav būts.

Tā, piemēram, pērn Sentropēzā, Francijā, izcēlies ar tējas naudu saistīts skandāls. Franču izdevums "Var-Matin" vēstīja, ka vairākos Franču Rivjēras restorānos tos, kas it kā noskopojušies ar dzeramnaudu, vai nu vairs neapkalpoja, vai sēdināja pie vissliktākajiem galdiem. Protams, ka tas tika uztverts ar neizpratni. Pilsētas galva Silvija Siri šādu soli salīdzināja ar reketu. Tomēr šāda pieeja kļūst aizvien izplatītāka.

Nemaz nerunāsim par neskaitāmajiem amerikāņu viesmīļiem un oficiantēm, kas neslēpj savu aizkaitinājumu par Eiropas tūristiem. Un tas tikai tādēļ, ka ASV dzeramnaudu kultūra ir pavisam atšķirīga no tās, pie kuras esam raduši mēs.

Jāteic gan, ka dzeramnaudu biežums un apjoms jau sācis kaitināt arī pašus amerikāņus, kam tā ir ierasta lieta. Nesenā kompānijas "Bankrate" aptaujā noskaidrots, ka ap 66 % ASV iedzīvotāju ir negatīva attieksme pret dzeramnaudu. Ap 30 % aptaujāto uzskata, ka tējas naudas kultūra "izgājusi ārpus kontroles robežām", un aizvien vairāk uzņēmumi mudina klientus maksāt dzeramnaudu saviem darbiniekiem. Savukārt klienti uzņēmumiem iesaka paļauties nevis uz dzeramnaudām, bet maksāt lielākas algas saviem darbiniekiem.

Viens no iemesliem, kādēļ aktualizēta šī tēma, ir "dzeramnaudu inflācija" – aizvien vairāk restorānos, veikalos, tirdzniecības centros, kafejnīcās, bāros, lidostās un daudzās citās vietās ievieš digitālās norēķinu sistēmas, kurās klienti var izvēlēties dzeramnaudas apmēru, kas nereti pārsniedz pat 30 % no darījuma summas, raksta "Forbes". Pat pasūtot ēdiena piegādi tiešsaistē, klientus mudina maksāt dzeramnaudu.

Kā neapjukt šajā visā? Kā zināt, cik liela "tējas nauda" ir pieklājīga?