Ja agrāk ceļotāji vēlējās būt jo tuvāk Vidusjūrai, jo labāk, tad tagad populārākas kļūst vēsās Ziemeļvalstis. Iemesls ir pavisam vienkāršs – pēdējās vasarās Vidusjūras reģionā varēja "baudīt" ne vien jaukas brīvdienas pludmalē, bet arī rekordaugstas temperatūras. Karstuma viļņu dēļ tika slēgti apskates objekti, sākās mežu ugunsgrēki. Itin nemaz neizklausās pēc laba atvaļinājuma, vai ne?
2024. gadā vasarā temperatūra Itālijā pārsniedza +40 grādus pēc Celsija, arī Francijā gana bieži termometra stabiņš bija virs +30 grādiem pēc Celsija. Pievēršot klimata pārmaiņām uzmanību, tūristi sākuši pastiprināti vērties ziemeļu virzienā, ceļojot uz vietām, kur laikapstākļi ir maigāki, vēsta "Euronews". To apstiprina arī nesen veiktais Eiropas klimata pētījums, kurā uzsvērts, ka temperatūru paaugstināšanās varētu mainīt ceļošanas paradumus Eiropā.
Saskaņā ar ekstrēmākajām prognozēm – globālās temperatūras paaugstināšanos par četriem grādiem – dažās Dienvideiropas valstīs ceļotāju skaits līdz 2025. gadam varētu samazināties par septiņiem procentiem salīdzinājumā ar 2019. gadu.
Meklējumi "Google" liecina, ka tendence – tūristu vēlme doties uz galamērķiem, kuros var izpētīt dabas ainavas un doties āra aktivitātēs – pastāv. "Selling Travel" žurnāls ziņo, ka meklējumi "vēsākām brīvdienām" pieauguši par 300 procentiem.
Kas tad nu ir modes galamērķi? Ziemeļvalstis, piemēram, Islande, Dānija, Zviedrija, Norvēģija. Visas šīs valstis šo tendenci arī izmanto, demonstrējot savas skaistās dabas ainavas, blīvos mežus un iespējas dažādām aktivitātēm. Turklāt nav jau tā, ka zvilnēt pludmalē var vien pie Vidusjūras!
Vispopulārākā izvēle – Zviedrija
Visvairāk savu interesi eiropieši izrāda par Zviedriju. Tā jau sen ir slavēta ar savu senatnīgo dabisko vidi, taču nu tās pievilcība iegūst jaunu nozīmi, jo uz turieni var doties arī vasarās, paglābjoties no milzīgā karstuma.
"Cilvēki, kas ceļo no Dienvideiropas, piemēram, Itālijas, mums ir teikuši, ka meklē tādas vietas kā Zviedrija, jo mājās ir pārāk karsts," tā "Euronews" stāsta Stīvs Robertšovs, "Visit Sweden" vecākais sabiedrisko attiecību vadītājs. Taču Robertšovs skaidro, ka tas nav tikai karstuma dēļ, bet arī tādēļ, ka cilvēki vēlas būt aktīvi, būt dabā. Un Zviedrijā šīm aktivitātēm ir piemērots klimats. "Daba, arhipelāgi, dabai tuvas naktsmītnes un aktivitātes brīvā dabā ir populāras," viņš skaidro.
Arhipelāgu var baudīt Stokholmā, taču iespējas neaprobežojas tikai valsts galvaspilsētā, jo arī vasarā vērts doties uz Zviedrijas Lapzemi, lai apskatītu dzīvē pusnakts sauli.
Redzot cilvēku interesi, Zviedrijas tūrisma pārstāvji šo situāciju arī izmantoja, pielāgojot savas kampaņas tam, cik lielu bagātību valsts spēj sniegt mērenajā klimatā. Šogad arī atklāta pārgājienu taka – 270 kilometrus garš maršruts Stokholmas arhipelāgā, kas savieno vairāk nekā 20 salas.
Tiesa, siltie galamērķi, visticamāk, tūristu interesi nezaudēs, taču jaunā tendence varētu palīdzēt samazināt slodzi uz tradicionālajiem galamērķiem pīķa sezonā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
