Aglonas bazilika, iespējams, ir vispazīstamākā ar reliģiju saistītā vieta Latvijā. Tā nav tikai katoļu baznīca, bet viena no divām baznīcām Latvijā ar mazās bazilikas statusu (otra ir Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle). Šī ir vieta, kur 1993. gadā misi noturēja pāvests Jānis Pāvils II, bet 2018. gadā – pāvests Francisks. Igaunijā ir līdzīga nozīmes vieta – Pihticas klosteris, kas atrodas valsts ziemeļaustrumos.
Visbiežāk šo vietu sauc vienkārši par Pihticu vai vēl īsāk – Kuramē, pēc ciemata nosaukuma, kurā tas atrodas. Klosteris, kurš tika dibināts vairāk nekā pirms 130 gadiem, ir pazīstams ar to, ka tas nekad nav pārtraucis savu darbību – ne karu laikā, ne arī Padomju Savienības pastāvēšanas periodā. Tā izveide saistīta ar Igaunijas provinces gubernatoru princi Sergeju Šahovski un viņa sievu Elizabeti. Abi ir apglabāti turpat klostera teritorijā.
Pihtica (igauņu valodā Pühtitsa) tulkojumā nozīmē "svēta vieta". Saskaņā ar leģendu 16. gadsimta beigās Kuramē iedzīvotājiem parādījusies Dievmāte. Tajā vietā, kur viņa parādījusies, sācis izplūst ūdens avots. Netālu no tā, ozola dobumā, tika atrasta Dievmātes Aizmigšanas ikona. Vēlāk blakus ozolam, kur atrada ikonu, tika uzcelta pareizticīgo kapela.
Patlaban gan ozols, gan svētavots atrodas klostera teritorijā aiz sētas. Pats koks, kaut arī sen jau nokaltis, ir norobežots ar žogu. Tomēr vēl pirms kādiem 30 gadiem pie ozola varēja pieskarties un izteikt vēlēšanos (cilvēki ticēja, ka šī vēlēšanās piepildīsies). Daži klostera apmeklētāji pat mēdza atlauzt koka mizas gabaliņus, uzskatot tos par dziednieciskiem.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
