Ir vēls rudens, teju visiem kokiem nobirušas lapas, šī gada raža dārzos novākta. Tomēr ļaujiet atgriezties vien dažus mēnešus senā pagātnē, kad krūmu un koku zaros sāka vīdēt tas pirmais, daudzsološais zaļums, un vairums neviļus sāka nemierīgi dīdīties, ļaujoties zaļo īkšķīšu trakumam un metoties dārzā vai balkona kasēs stādīt un sēt visu pēc kārtas.
Dārzkopība un telpaugi pēkšņi kļuvuši par pārsteidzoši populāriem vaļaspriekiem, ko īpaši iecienījuši zūmeri un mileniāļi. Nodarbe, kas pirmajā acumirklī šķiet ārkārtīgi tradicionāla un pat varbūt nedaudz "vecmāmiņu lieta", iekarojusi jauniešu sirdis un kļuvusi par ko vairāk nekā aizraušanos – tas ir jauns pašizpausmes veids, stresa pārvarēšanas līdzeklis un rūpes pašiem par sevi. Kādēļ tieši šīs paaudzes tik ļoti aizrāvušās ar augiem, un kā tas viņiem palīdz pielāgoties mūsdienu pasaulei?
Paaudžu atšķirība
Tiek uzskatīties, ka dārza dobēs rakņājas galvenokārt vecāka gadagājuma cilvēki. Tomēr statistika rāda citu ainu: piemēram, kā apgalvo "National Garden Bureau" eksperti, 84 procenti mileniāļu ir aizrāvušies ar dārzkopību. Turklāt viņu vecāki to nekad nav darījuši, jo savulaik aktīvi pārcēlās dzīvot pilsētā, pat nemēģinot "paņemt līdzi burkānu vagas".
Viens no iemesliem, kādēļ mileniāļi cenšas ap sevi veidot zaļojošu vidi, ir pašreizējā ekonomiskā situācija, – lai cik skaudri tas arī nešķistu. Vairums mileniāļu un zūmeru nevar atļauties paši savu mājiņu ar dārzu, kāds bija viņu vecvecākiem. Tieši tādēļ viņi ļaujas telpaugu ielenkumam, lai īres miteklis kaut attālināti atgādinātu to, kas viņiem nav pieejams.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
