Kā Māra Upmane-Holšteine ar ģimeni pavada Ziemassvētku laiku

Upmaņu-Holšteinu ģimene parasti esot centīgi un arī adventes vainagu gatavo paši, taču slinkajos gados nācies to vienkārši nopirkt. Viņi atraduši firmu, kura sūta vainaga detaļas, un pats vari izveidot savu vainagu, kādu vien vēlies. "Ir viss vainaga veidošanas process, bet ir sagatavotas sastāvdaļas un sanāk ļoti skaists vainags." Vainagu veidošana ir tradīcija, un tā arī ļoti patīk bērniem, taču "ja kādu gadu nesanāk uztaisīt smuko vainagu, mēs nepārdzīvojam. Esam arī vienkārši citronus sabēruši uz šķīvja un pa vidu salikuši sveces," stāsta Māra.

Adventes laikā ģimene sāk domāt arī par mājas dekorēšanu. Pat mājas celtniecības brīdī jau zinājuši, ka ārā būs nepieciešamas daudzas rozetes, jo noskatījušies, ka kaimiņi uz mājas dekorēšanu arī neslinko, un vēlējās ar viņiem pakonkurēt. Pagājušajā gadā gan viņiem nesanāca tik traki aizrauties ar dekorēšanu, jo pacēlās elektrības cenas. "Šogad, man liekas, gan mēs varētu saņemties. Mums ir ļoti skaists ceriņš pie mājas ieejas, un to es, protams, gribu izdekorēt, lai viņš ir spīdīgs, skaists koks," apņēmīga ir Māra.

Dažas no Ziemassvētku dekorācijām kļuvušas par dekoriem visa gada garumā – tās tiek izmantotas kā naktslampiņas. "Ja bērni naktī pamostas, viņiem nav bailīgi atnākt pa tumsu pie mums," stāsta Māra. "Man stāv divas kastes ar uzrakstu "Ziemassvētki" – vienā ir eglīšu rotājumi, otrā citi dekori," viņa stāsta. Sacenšanās ar kaimiņiem un lampiņām bijusi arī tad, kad ģimene dzīvojusi vēl dzīvoklī. "Iekārām zvaigzni logā, un tad pamanījām, ka kaimiņi pretējos logos katrā logā kaut ko sakarināja. Mēs nopirkām briedi kā lampiņu un ielikām logā," stāsta Māra. Briedis gan vēlāk pazuda kāda koncerta laikā, kad ticis uz skatuves uzstādīts kā dekorācija.

Katru gadu Ziemassvētku vakaru ģimene svin citā mājā. "Ziemassvētki ir vai nu pie manas mammas, vai pie vīra vecākiem," un tā katru gadu pamīšus. Taču, ja Ziemassvētku vakars tiek pavadīts pie vīra vecākiem, tāpat nākamajā dienā viņi aizdodas arī pie Māras mammas. "Svētku vakars, protams, ir īpašāks, un tad par uzmanību visi nedaudz karo. Katrā mājā drusciņ atšķiras tradīcijas, kā svinam."

Lai arī ar tradīcijām ģimene nav strikta, neatņemama sastāvdaļa katru gadu ir piparkūku cepšana.

Māra ļoti iecienījusi piparkūku cepšanu. "Man ir sakrāts neadekvāts daudzums piparkūku formiņu. Man vairāk nevajag," atzīst Māra, un no liekajām piparkūku formiņām viņa jau pagājušajā gadā atvadījusies. Šogad Māra kopā ar bērniem apņēmusies pagatavot ar piparkūku namiņu.

Māra uzskata, ka labdarības kampaņas kā "Dod pieci" un "Eņģeļi pār Latviju" ļoti lielā mērā rada Ziemassvētku sajūtu. "Tad, kad skan "Dod pieci", mums radio skan gandrīz visu laiku," stāsta Māra. Tas uzburot citu realitāti ārpus ierastajiem ikdienas darbiem un modinot pārdomu laiku. "Sajūta, ka tu neesi viens, ka tev ir līdzcilvēki, un mēs viens par otru rūpējamies, un ir tik daudz labā pasaulē. Jā, ir arī daudz grūtā, bet pāri tam visam mēs sadodamies rokās un varam tik daudz," Māra stāsta. Viņasprāt, ka labdarība ir vienīgā, kur naudiņa nezaudē savu vērtību.

"Vīra vecāku mājās ir lielais ķirbis pildītais. Tas ir notikums, viņš ir milzīgs un riktīgi garšīgs," stāsta Māra. Taču pie viņas mammas mājās katru gadu ir joks par zivi: "Atliek tikai nojokot – kur tad zivs? Un ir tā zivs. Jo ir tā pārbagātība uz svētku galda," spriež dziedātāja. Vēl obligāti uz svētku galda ir zirņi. Pēc svētkiem viss tiek ņemts trauciņos līdzi, jo viesi nevar visu vien apēst. Par foršāko svētku daļu Māra uzskata tieši gatavošanos tiem, jo īsta mājas smarža, pēc viņas domām, ir ēdiena smarža. "Mums vispār mājās jau ir pirmās piparkūkas – tās ir no plastilīna Hanna sataisījusi," viņa smaidot stāsta un rāda savas meitas meistardarbus.

"Mums parasti ir tā, ka nekad neesam viņu noķēruši. Viņš, tāpat kā zobu feja, nav pamanāms. Bet vienmēr ir "klop, klop" pie durvīm, tu skrien, bet neviena jau tur nav, bet ir dāvanas," par nenotveramo vecīti stāsta Māra, kas bijis arī viņas bērnībā. Šobrīd dāvanas zem egles vienkārši pēkšņi uzrodas, un neviens nezina, kā tas notiek. "Tiklīdz mēs visi esam izgājuši no istabas, tās uzrodas zem egles."

Pēc tam kāds no ģimenes tiek deleģēts par Ziemassvētku rūķi, kurš lasa, kura dāvana kuram pienākas. Ja svētki tiek svinēti pie Māras mammas, tad dāvanas izpērk, dziedot vai skaitot pantiņu. Vīra vecāku mājās arī bērni skaita vai nu pantiņus, vai dzied, bet pieaugušie min mīklas.

Ja Baldonē, pie vīra ģimenes, tiek svinēta otrā svētku dienu, visi kopā aizdodas pie ezera – katrai ģimenei sagatavots arī mazs, teatrāls priekšnesums un visi cep ugunskurā desas. "Kā man meita teica – tad, kad ir sniegs, ir tik labi, jo pēc tam ir jēga atnākt mājās un dzert siltu kakao, un kāpt karstā vannā."

Māra atzīst, ka šis ir pirmais gads, kad viņa sākusi laikus pierakstīt, ko varētu uzdāvināt draugiem, kaut vai tas ir kāds nieciņš. Ja nākamā Ziemassvētku diena netiek atzīmēta pie ezera, tad Māra ar ģimeni aizbrauc pie savas mammas māsas. Tā kā tur nav ierasts visus apdāvināt ar lielām dāvanām, Māras ģimene sākusi vārīt ievārījumus, ko uzdāvināt.

"Tas rāda to rūpi un tai pat laikā neapgrūtina otru. Es neuzskatu, ka Ziemassvētkos vajag lielās dāvanas, bet tādus mazus sīkumiņus, vai arī, kad tu zini, kas trūkst, to uzdāvināt," uzskata Māra. Arī ar bijušajām klasesbiedrenēm Mārai saglabājusies tradīcija – Ziemassvētku loterija. Tādēļ svētku laikā var satikt arī tos tuvos cilvēkus, kurus ikdienā nesastopi.

Katru gadu Māras grupa "Astro'n'out" saviem draugiem sūta dāvaniņas, cenšoties pārsteigt ar ko jaunu. "Mums ir Ziemassvētku rūķu darbnīcas process. Ir viena diena, kad kopā ar menedžmenta meitenēm satiekamies, sēžam, rakstām kartītes, līmējam markas un tuvākajiem draugiem arī saiņojam lielākas dāvanas," stāsta Māra.

Aizpagājušajā gadā no grupas sveiciens bija atveramās kartītes, kuru atverot parādās uzzīmēta grupa uz skatuves. "Šogad mēs cepsim laimes cepumiņus, kuros iekšā būs "Astro'n'out" dziesmu vārdi," viņa stāsta. Pērn, kad grupai bija iznācis singls "Lai labāk gulētu", viņi draugiem tematiski sūtīja miega brilles ar uzrakstu "Lai labāk gulētu". Citu gadu arī ceptas piparkūkas astronautu formiņās.

Tā kļuvusi par īpašu tradīciju – rūķīšu darbnīciņu: "Tā ir vesela diena, ko mēs pavadām kopā, dzeram siltu kafiju. Un katru gadu esam šokā, cik ilgu laiku paņem adrešu sarakstīšana," stāsta Māra. Un par šīm Ziemassvētku dāvaniņām jau tiek domāts no septembra.