Delfi kaķi
Foto: DELFI

Plānojot 2025. gada atvaļinājumus, vērts ieskatīties kalendārā – varbūt sanāk pagarināt atpūtu, izmantojot pārceltās svētku dienas. Tāpat der atcerēties, ka sava daļa laika jāpakārto arī ģimenes skolēniem un viņu brīvlaikam.

2025. gadā ar Ministru kabineta rīkojumu ir pārceltas divas darba dienas, brīvs būs 2. maijs un 17. novembris, savukārt darba dienas līdz ar to būs 10. maijs un 8. novembris.

Gada pirmā garākā brīvdienu sērija tradicionāli ir Lieldienas, kas 2025. gadā būs no 18. līdz 21. aprīlim.

Drīz pēc tam sekos piecas brīvas dienas pēc kārtas maija sākumā:

  • ceturtdiena, 1. maijs - Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena;

  • piektdiena, 2. maijs;

  • sestdiena, 3. maijs;

  • svētdiena 4. maijs - Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas gadadiena;

  • pirmdiena 5. maijs.

Jā, arī 5. maijs ir brīvdiena, jo 4. maijs, kas ir oficiālā valsts svētku brīvdiena, 2025. gadā iekrīt svētdienā.

Jāņu brīvdienas arī ir būs patīkami brīvas – četras dienas:

  • sestdiena, 21. jūnijs;

  • svētdiena, 22. jūnijs;

  • pirmdiena, 23. jūnijs;

  • otrdiena, 24. jūnijs.

Tāpat četras brīvas dienas pēc kārtas būs novembrī:

  • sestdiena, 15. novembris;

  • svētdiena, 16. novembris;

  • pirmdiena, 17. novembris;

  • otrdiena, 18. novembris – Latvijas Republikas proklamēšanas diena.

Arī Ziemassvētkos 2025. gadā varēsim atpūsties ilgi:

  • trešdiena, 24. decembris – Ziemassvētku vakars;

  • ceturtdiena, 25. decembris – Pirmie Ziemassvētki;

  • piektdiena, 26. decembris – Otrie Ziemassvētki;

  • sestdiena, 27. decembris;

  • svētdiena, 28. decembris.

Svētku atpūtai sekos divas darba dienas – 29. un 30. decembris – un atkal brīvdienas:

  • trešdiena, 31. decembris – Vecgada diena;

  • ceturtdiena, 1. janvāris – Jaunā gada diena.

Raksta tapšanas brīdī gan vēl nav zināms, kāds būs 2. janvāra statuss, jo 2026. gada pārcelto darbadienu kalendārs vēl nav apstiprināts. Ja Ministru kabinetā lems šo darbadienu pārcelt uz citu datumu, tad 2026. gadu sāksim ar garākām brīvdienām – no 31. decembra līdz 4. janvārim.

Skolēnu brīvdienas 2025. gadā

  • Pavasara brīvdienas – no 10. līdz 16. martam;

  • Vasaras brīvdienas – 1.–8. klasēm un 10.–11. klasēm – no 31. maija līdz 31. augustam.

Papildu brīvlaiks 1. klases skolēniem – par šo lemj izglītības iestāde patstāvīgi, bet tas atceries, ka šīs brīvdienas ir otrajā semestrī, attiecīgi – viena nedēļa laika periodā no 6. janvāra līdz 30. maijam.

Raksta tapšanas brīdī vēl nav apstiprināti 2025./2026. mācību gada sākuma, beigu un brīvdienu laiki, tomēr, protams, mēs visi labi zinām, ka viena nedēļa parasti ir oktobrī rudens brīvlaikam, savukārt gada nogalē – ziemas brīvdienas. Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotajā noteikumu projektā rudens brīvdienas paredzētas no 20. līdz 24. oktobrim, savukārt ziemas brīvdienas – no 2025. gada 22. decembra līdz 2026. gada 2. janvārim.

***

Tātad, gudri plānojot, valsts svētku dienas var kļūt par ideālu pamatu ilgākam atvaļinājumam, kas sniedz gan atpūtu, gan iespēju izbaudīt ko īpašu. Lai kur jūs dotos – uz tālām zemēm vai tuvāko mežu – galvenais ir ne tikai atpūsties, bet arī ļaut sev pa īstam izbaudīt mirkļus.

Un, ja vajag iedvesmu, kā to darīt vismeistarīgāk, ieskatieties "Delfi" darbinieku kaķu galerijā! Mūsu četrkājainie, murrājošie draugi nudien zina, kā izbaudīt dzīvi – vārtās piesaulītē, atrod vissiltākās vietiņas un pat visdarbīgākajā dienā vienmēr atrod laiku īsai snaudai. Mācāmies no labākajiem!

Kaķu zinātne – pēc 60 gadiem atklāts rudo kaķu kažoka noslēpums

Kāpēc "rižiki" vairumā gadījumu ir tieši runči? Ja arī kaķenēm kažokā ir oranži toņi, tie pārsvarā ir tikai vietumis un kombinācijā ar citām krāsām. Vai ir kāds rudo kaķu gēns, kas atrodams tikai runču genomā?

Divas atsevišķas, neatkarīgas pētnieku grupas beidzot, pirmo reizi 60 gadu laikā, atklājušas gēnu, kura mutācijas atbild par šo kaķu kažoka krāsojumu, ko īpaši runču gadījumā nereti mēdz saistīt arī ar nebēdnīgu raksturu. "Ilgu laiku tā bijusi mīkla," zinātniskais izdevums "Science" citē Stenforda Universitātes ģenētiķi Gregu Baršu. Viņš kopā ar kolēģiem pētīja rudu un daudzkrāsainu kaķu ādas šūnu gēnus un atklāja – tajā ādas daļā, no kuras aug rudas krāsas kažoks, ādas šūnās gēns Arhgap36 ir pat 13 reižu aktīvāks nekā tur, kur ir citas krāsas apmatojums.

Lasīt vairāk

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!