Ko lietuvieši, latvieši un igauņi pirka pirmssvētku izpārdošanās? Izrādās, Latvijas iedzīvotāji īpaši interesējās par precēm mājai, kafiju, kosmētiku un Ķīnā ražotiem produktiem, turklāt vidējais čeks palielinājās par 9 procentiem.
Iepirkšanās tiešsaistē ir ieņēmusi stabilu vietu Baltijas valstu iedzīvotāju dzīvē un atkaro aizvien vairāk pozīciju klasiskajai tirdzniecībai: katrs ceturtais (24 procents) Latvijas iedzīvotājs tiešsaistē iepērkas vismaz reizi nedēļā, vēl 28 procenti – vismaz reizi mēnesī, un tas ir par pieciem procentpunktiem vairāk nekā pirms gada.
"Samazinās to cilvēku skaits, kas tiešsaistē iepērkas reti: ja pirms gada 24 procenti valsts iedzīvotāju tiešsaistē iepirkās retāk nekā trīs mēnešos, bet 2 procenti – nekad to nebija darījuši, tad šogad tādu bija attiecīgi 18 procenti un 4 procenti," skaidro "Venipak Latvija" vadītāja Sanita Bērziņa, piebilstot, ka pēc "Norstat" pētījuma datiem visaktīvāk internetā iepērkas Rīgas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 29 gadiem.
Viņa informē, ka pēc uzņēmuma apkopotajiem datiem, iepirkšanās internetā ir kļuvusi par ikdienišķu paradumu arī mūsu kaimiņiem lietuviešiem – katrs otrais Lietuvas iedzīvotājs iepērkas tiešsaistē vismaz reizi mēnesī. Sievietes, cilvēki vecumā no 18 līdz 39 gadiem un lielo pilsētu, piemēram, Viļņas un Kauņas iedzīvotāji internetā iepērkas vēl biežāk – reizi nedēļā.
Pēc Sanitas Bērziņas teiktā, izpārdošanu laikā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju iepirkšanās uzvedība internetā ir līdzīga: aktīvi tiek pirktas preces mājai, elektronika, kafija un preces no Ķīnas internetveikaliem.
No mājas un interjera precēm pircēji visbiežāk izvēlas aromātus mājai, traukus un Ziemassvētku rotājumus, kas ir ziemas sezonas svarīgākie rotājumi. Interesanti, kas iespēja internetā iegādāties kosmētiku piesaista vairāk tiešsaistes pircēju, nekā veikals, kas specializējas mājas interjera preču un dāvanu tirdzniecībā.
"Pērkot kosmētiku, klienti labprātāk sagaida piegādi, nevis stāv rindā tirdzniecības centrā. Turklāt viņi bieži iepērkas tiešsaistē, lai papildinātu izlietotās kosmētikas krājumus vai nopirktu preces, kuras ir izpētītas fiziskajos veikalos," norāda Bērziņa.
Maksāšanas paradumi Baltijas valstīs
Baltijas valstu patērētājiem ir arī savi maksāšanas ieradumi. Mūsu reģionā lielākā daļa pircēju apmaksā savus pirkumus pasūtīšanas brīdī, atšķirībā no vairākām Centrālās Eiropas un Balkānu valstīm, kur biežāk apmaksa tiek veikta saņemšanas brīdī.
Akciju un īpašo piedāvājumu laikā 78 procenti pircēju tiešsaistē norēķinājās, izmantojot interneta banku, savukārt ar maksājumu kartēm, kas dominē Rietumeiropā, Baltijas valstīs tika apmaksāti vien 5 procenti visu pirkumu.
Patērētāji aizvien biežāk iepērkas, izmantojot telefonus un citas viedierīces, tādēļ populārāki kļūst tādi apmaksas veidi kā "Apple Pay" un "Google Pay". Tādēļ internetveikaliem būtu vērts padomāt par piemērošanos šīm izmaiņām pircēju ieradumos.
Piegāžu apjoms pieaudzis desmitiem reižu, taču ne pastam
"Salīdzinot ar parastām dienām, kopējais piegāžu apjoms pirmssvētku laikā Baltijas valstīs palielinājās par vairākiem desmitiem procentu. Vislielākie apjomi fiksēti tieši lielajās pilsētās, Lietuvā tā ir Viļņa, Kauņa un Klaipēda, Latvijā – Rīga, Daugavpils un Jelgava, Igaunijā – Tallina, Tartu un Pērnava," stāsta Sanita Bērziņa.
Pēc "Venipak" datiem tikai novembra pēdējā nedēļā Baltijas valstīs tika reģistrēts aptuveni pusmiljons sūtījumu: vērojama tendence, ka cilvēki savlaicīgi plāno pirkumus un meklē labākos cenu piedāvājumus, cenšoties gatavoties Ziemassvētkiem. Internetveikalu plašais piedāvājums un ērtie piegādes varianti ļauj pircējiem izvairīties no sastrēgumiem un garajām rindām veikalos.
Tiecoties pēc maksimālas mobilitātes sava laika plānošanā, cilvēki preču saņemšanai aizvien biežāk izvēlas pakomātus:
8 procenti Latvijas iedzīvotāji šo piegādes veidu izvēlas vismaz reizi nedēļā.
17 procenti – vismaz reizi divās nedēļās.
31 procenti – katru trešo vai ceturto nedēļu.
"Proti, 56 procenti Latvijas iedzīvotāju izmanto pakomātus vismaz reizi mēnesī," sabiedriskās domas aptaujas rezultātus komentē Sanita Bērziņa.
Salīdzinot ar pērno gadu, būtiski – par 11 procentiem – ir palielinājies to cilvēku skaits, kas regulāri, vismaz reizi mēnesī izmanto pakomātu. Būtiski samazinās sūtījumu saņemšanas pastā popularitāte: ja 2023. gadā šo piegādes metodi nekad nelietoja 26 procenti Latvijas iedzīvotāju, tad šogad tādu ir jau 32 procenti. Vēl attiecīgi 39 procenti un 42 procenti šo sūtījumu piegādes veidu izvēlas retāk nekā trīs mēnešos.
Tāda pat tendence vērojama ar piegādi uz darba vietu – septiņi no desmit Latvijas iedzīvotājiem nekad neizmanto šo piegādes saņemšanas veidu (pērn šādu atbildi sniedza par 10 procentiem mazāk cilvēku), bet katrs piektais to izmanto retāk nekā trīs mēnešos, kas netieši apstiprina faktu, ka liela daļa iedzīvotāju strādā attālināti.
"Ja Ziemassvētku iepirkšanās tiek atlikta uz pēdējo brīdi, tad ir jāpievērš uzmanība pārdevēju paziņotajiem preču piegādes termiņiem. Savlaicīga piegāde ir atkarīga ne tikai no kurjerdienesta, bet arī no pircēja plānošanas un internetveikala lomas sūtījumu sagatavošanā nodošanai kurjeram," piebilst Sanita Bērziņa.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
