Gunta Baško, Ieva Florence-Vīksne, Gundega Skudriņa, Gundega Roze
Foto: Ilva Barkāne, LETA, publicitātes foto

Daudz darba, radošais lidojums vai intuīcija. Kas ir tas, kas sievietēm ļauj nepadoties un iet tālāk, neskatoties ne uz ko? Gundegas Rozes jaunajā grāmatā "Viņas var" vairākas spēcīgas sievietes stāsta, kas viņās vairo to sajūtu, ka viņas var.

Mūziķe Māra Upmane-Holšteine: ""Es varu!" sajūta mani pārņem, kad ir radošs lidojums un es jūtu, ka "tur kaut kas ir!" Ir āķis lūpā, ir radošs izaicinājums, un paredzu arī iznākumu. Kad sākas pirmie reālie soļi, kādā brīdī nāk arī iekritiens: "Nu, kāpēc es to sāku? Laikam tomēr nevaru..." Ir mētāšanās augšā un lejā, starp "turpināt" un "apstāties", jo apstāšanās man iestājas visos radošajos procesos. Un tad pārlauzt var tikai ar galējo "es varu!"... Visbeidzot saproti, ka vienkārši jāiet līdz galam, neskatoties atpakaļ.

Pasākumu producente Gundega Skudriņa saka: "Dažreiz es intuitīvi jūtu, ka viss izdosies, savukārt citreiz nojaušu – var neizdoties. Varbūt nav īstais brīdis konkrētajam projektam vai pieredzes par maz, drosmes pietrūkst vai ārējie apstākļi nelabvēlīgi. Līdz ar gadiem un pieredzi esmu iemācījusies to mierīgi pieņemt. Ja būs lemts, tad būs, ja ne – iespējams, šis nav īstais laiks vai arī vienkārši nav lemts. Toties tad, kad noķer sevī sajūtu par varēšanu, uzticies intuīcijai un notici sev, tad gan mani nevar apturēt!"

Aktrise Ieva Florence-Vīksne: "Nevaru tā vienkārši samierināties ar to, ka ir, kā ir. Zinu savu jaudu, tādēļ esmu sapratusi – pašai ir jāņem situācijas kontrole savās rokās."

Ja sēdētu un gaidītu, līdz kāds man kaut ko piedāvās vai iedos... es jau sen būtu sagrauta.

Ieva Florence-Vīksne

Basketboliste Gunta Baško: "Ar talantu nekad nepietiek! Visam apakšā ir liels darbs. Un, lai attīstītu jebkuru talantu, ir jāstrādā. Mani vecāki vienmēr bijuši mani lielākie iedvesmotāji, un, cik vien atceros, viņi vienmēr smagi strādāja. Esmu ļoti pateicīga, ka viņi man iemācīja ļoti svarīgu principu – no darba nav jābaidās."

Žurnāliste un pasākumu vadītāja Kristīne Stakena stāsta: "Domāju, ka mums jātic savam kompasam, savai iekšējai balsij: jādara tā, kā tu to gribi! Apkārt ir daudz slinkuma un nenovīdības, tāpēc, ja gribi pārmaiņas, tev ir jādara pašam!"

Kulināre Anna Birmane uzskata: "Ja reiz kartupelis var pārvērsties neskaitāmās ēdienu variācijās – sākot no vienkāršiem lauku ēdieniem un beidzot ar augstākā līmeņa "Michelin" šedevriem – tad arī mēs visu varam! Protams, ir starpība, no kādas vides tu nāc... Es jau no mazotnes esmu dzīvojusi ar domu, ka varu sasniegt visu, ko esmu iecerējusi. Arī ģimenē esmu ieguvusi savu pārliecinošo lomu – dumpiniece, kura iet pret straumi."

Dekoratore Baiba Prindule-Rence: "Mana dzīves dogma ir – ja kaut kas ir grūti, tu, visticamāk, kāp kalnā. Tad tu audz. Ja esmu situācijā, kurā ir grūti – ir kāda problēma vai kas neatrisināms –, zinu, ka beigu beigās no tā paņemšu kaut ko vērtīgu rītdienai."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!