Štrunts ar dāvanām! Ziemassvētki Ralfa Eilanda mājās

Ralfam Eilandam ļoti patīk Ziemassvētku laiks, taču noteikti ne novembrī – tas var sākties no 1. decembra. Ralfs stāsta, ka jau 1. novembrī, kad nolēmis svinēt Halovīnu, veikalnieki plauktos sāka kārtot Ziemassvētku dekorācijas. "Es aizgāju uz veikalu, un tur jau kāra Ziemassvētku dekorācijas. Visas Halovīna dekorācijas jau 1. novembrī bija novāktas. Es vaicāju pārdevējai: "Nopietni? Jūs izliekat jau Ziemassvētku dekorācijas?" Un viņa paskatījās uz mani kā uz idiotu un teica: "Protams!""

"Lai arī cik muļķīgi tas neizklausītos, lampiņas iedod noskaņu," saka Ralfs, īpaši, ejot pa Tērbatas ielu, kur tās sakārtas jau krietni pirms Ziemassvētkiem. Otra lieta, kas dod Ralfam svētku sajūtu, ir labdarības akcijas, arī tad, kad jādzied. Turklāt Ralfs parasti arī ziedojot. Trešais svarīgais ir Ziemassvētku ēdiens un tas, kas klāts uz svētku galda.

Lai arī no dāvanām Ralfs, kā pats saka, jau sen ir izaudzis, esot patīkami, ka kāds tomēr atceras un sagādā ko nelielu. "Man primārais ir ēdiens. Tas man iedod to sajūtu," viņš stāsta. Štrunts ar dāvanām – galvenais, ka uz Ziemassvētku galda ir foršs ēdiens, piebilst Ralfs. Vēl svētku sajūtu piedod sniegs, kurš, šķiet, šogad uz svētkiem diemžēl izpaliks.

Ralfa tradīcija arī ir decembrī doties uz Ziemassvētku vecajām filmām kinoteātrī – "Grinčs" un "Viens pats mājās" un citām. Mājās pie TV ekrāna šīs filmas vairs nesniedz tās pašas sajūtas un emocijas, jo kļuvušas par vienkāršu fonu. "Tad, kad aizeju uz kinoteātri, sēžu pilnā zālē ar cilvēkiem – tā ir fantastiska sajūta."

Bet kas tad parasti tiek celts Ziemassvētku galdā? Ralfa ģimene, kā viņš saka, ir visēdāji.

Arī kaķis tiek pie konserviem un našķiem Ziemassvētku vakarā.

Tāpat kā katru gadu, arī šogad svētku laiks Ralfam ir diezgan saspringts – koncerti, gatavošanās šovam "Mēs jūs mīlam" un tā reklamēšana. Taču vislielākās pārmaiņas šajos Ziemassvētkos esot ģimenes sastāvs, kādā svinēs svētkus. Pagājušajā Vecgada vakarā aizgāja Ralfa ome, un vēlāk arī vecmamma, kas ģimenei bija liels pārdzīvojums. Tāpēc šogad svinības būšot trijatā Jūrmalā pie Ralfa vecākiem. "Uz baigajām dāvanām noskaņojuma nav. Galvenais vienkārši pasēdēt visiem kopā."

Ziemassvētku vakarā ģimene sēž pie eglītes, runājas, fonā skan televizora troksnis vai mūzika... "Līdz pienāk viens brīdis, kad jāiet pie eglītes un jādod dāvanas. Parasti tās ir dāvanas, ko atsūtījuši attāli radinieki, un mēs viņiem pretī arī esam aizsūtījuši. Katru gadu viens un tas pats dzejolītis vai dziesmiņa. Reizēm tā ir sacensība – kurš ātrāk noskaitīs, jo otram tad vairs nepaliek," stāsta Ralfs.

Protams, neiztikt arī bez lielas izēšanās. "Tā ēšana notiek pa vairākām reizēm. Brīžiem kaut ko izņemu ārā, ko it kā jau esmu nolicis," stāsta Ralfs. Nākamajā dienā savukārt jācīnās ar lielās ēšanas sekām. Iepriekšējos gados Ralfs devās koncertēt, bet šogad tas izpaliks.

Par tradīciju pēdējos gados kļuvusi Ziemassvētku tirdziņu apmeklēšana ārpus Latvijas – to dara gan Ralfs, gan viņa mamma. "Forši aizbraukt nedēļas nogalē, piemēram, uz Berlīni, Vīni vai Strasbūru – tur ir ļoti skaisti Ziemassvētku tirdziņi." Ārzemēs tirdziņi ir daudz un ļoti dažādi, saka Ralfs: "Mūsējais ir tāds maziņš, smuks, mīlīgs un kompakts, bet, kad aizbrauc uz ārzemēm, redzi, ka tur sortiments ir plašāks. Ja mums ir ēdieni, dzērieni, koka sūdiņi, adījumi un tādas lietas, tad Berlīnē, piemēram, vari dabūt arī tumbiņu vai Billijas Eilišas kalendāru nākamajam gadam. Tādu esmu reiz ņēmis kādam sīkajam radiniekam. Prieks, ka tur var iegādāties lietas, kas cilvēkiem noder."

Ralfs stāsta: "Man parasti ir tā – vienu Jauno gadu strādāju, bet otru svinu. Pagājušajā gadā es svinēju, bet šogad es strādāju." Šogad viņš Jaunajā gadā dziedās Liepājā – pirms un pēc pusnakts.

"Es vēlos novēlēt padomāt par sevi, domājot arī par citiem. Neaizmirst to, ka pašam jājūtas labi, jābūt sveikam, veselam un stipram – tad būsi noderīgs arī citiem cilvēkiem. Kā arī reizēm piespiest sevi Jaunajā gadā izdarīt kaut ko tādu, ko varbūt negribas, bet kas uzlabos dzīves kvalitāti," novēl Ralfs. "Es to saku no pieredzes, jo jau otro gadu regulāri apmeklēju baseinu un ļoti par to priecājos. Es eju pat tad, kad negribu, bet katru reizi pēc izpeldēšanās jūtos fantastiski."