Maza noziedzība, laba veselības aprūpe: nosauktas drošākās valstis ceļošanai šogad

Kompānija publicējusi savu ikgadējo ceļošanas risku karti, prognozējot, kāds būs nākamais gads tūrisma pasaulē. Tajā apkopotas ceļošanai drošas valstis, kā arī uzskaitītas valstis, uz kurām pašlaik doties ir riskanti.

Starptautiskajā riska kartē novērtēti riski četrās galvenajās jomās: drošības, medicīnas, klimata un garīgās veselības. Valstis ir sadalītas piecos riska līmeņos, sākot ar nenozīmīgu risku līdz galējam riskam, atkarībā no kategorijas. Šogad kartē iekļauta arī detalizētāka analīze, kas sniedz ieskatu par vairāk nekā 1000 pilsētām visā pasaulē un galvenajiem riska faktoriem, tostarp konfliktiem, noziedzību, infrastruktūru un piekļuvi veselības aprūpei. Šos rezultātus iespējams salīdzināt ar pagājušā gada ziņojumu, taču 65 procenti vecākie riska speciālisti uzskata, ka riski pēdējā gada laikā ir palielinājušies, un 69 procenti prognozē nozīmīgu ģeopolitisko izaicinājumu ietekmi 2025. gadā.

Tāpat kā iepriekšējos gados, arī šogad drošāko galamērķu saraksta augšgalā atrodas Islande, Norvēģija, Dānija un Somija. Šīs valstis pastāvīgi ieņem augstu vietu zemā noziedzības līmeņa, efektīvas valdības politikas un izcilu neatliekamās palīdzības dienestu kombinācijas dēļ. Islande kā drošākā valsts pasaulē atzīta arī citos ziņojumos, ziņo "Forbes".

Arī Šveice iekļauta drošāko valstu sarakstā, pateicoties tās politiskajai stabilitātei un zemajam noziedzības līmenim. Mazākas valstis, piemēram, Slovēnija, Luksemburga un Grenlande tiek iekļautas to valstu grupā, kuras saskaras ar "nenozīmīgiem" drošības riskiem. Tas tikai pierāda, ka stabila pārvaldība un spēcīga infrastruktūra ir svarīgas drošas vides radīšanai ceļojumiem.

"International SOS" risku kartē kā drošas atzītas arī salu valstis, piemēram, Seišelu salas, Kaboverde un Māršala salas. Kaboverde, kas atrodas pie Āfrikas rietumu krasta, ir atzīta politiskās stabilitātes un zemā noziedzības līmeņa dēļ. Seišelu salas apvieno viesmīlīgu kultūru ar mierīgu vidi pie Indijas okeāna. Savukārt Māršalu salas piedāvā mierīgu atpūtu nomaļā vietā Klusā okeāna centrālajā daļā.

Saraksta otrā galā ir valstis, kurās drošības risks ir augsts. Tādas valstis kā Lībija un Afganistāna joprojām ir vieni no riskantākajiem galamērķiem notiekošā konflikta, vājās pārvaldības un infrastruktūras dēļ. Āfrikā Somāliju un Centrālāfrikas Republiku raksturo nestabilitāte, augsts noziedzības līmenis. Tāpat riska karte paredz, ka drošības riski būs arī Sīrijā, Jemenā un Sāhelā, kur saasinās nestabilitāte. Venecuēlā autoritārā vara turpina veicināt emigrāciju, savukārt Bolīvija saskaras ar pieaugošu nestabilitāti tās ekonomikas lejupslīdes dēļ. Kā nedrošas ceļošanai atzīta arī Krievija un Ukraina.

Vairākās citās vietās drošības riska reitingi paaugstinājās noziedzības tendenču un pieaugošo sociālo nemieru dēļ: Dienvidāfrikas valstīs Johannesburgā un Durbanā. Arī Meksikā pieaugošā karteļu darbība raisa bažas par drošību. Sociāla spriedze palielinājusies Kenijā. Jaunkaledonija no vidēji zemas riska valsts kļuvusi par vidēja riska valsti sociālo nemieru, ekonomikas lejupslīdes un noziedzības dēļ. Arī Filipīnās, Taizemē un Laosā drošības risks pieaudzis.

Kvalitatīva veselības aprūpe ir svarīgs apsvērums, kuru izvērtēt, plānojot brīvdienas ārvalstīs. "International SOS" kartē kā zema riska galamērķi atzītas tādas valstis kā ASV, Kanāda, Japāna, Austrālija un liela daļa Eiropas. Šīm valstīm ir laba veselības aprūpes infrastruktūra, piekļuve nozīmīgiem medikamentiem un uzticami neatliekamās palīdzības dienesti.

Augsts risks nesaņemt pienācīgu medicīnisko palīdzību ir, ceļojot uz tādām valstīm kā Afganistāna, Ziemeļkoreja un Somālija. Veselības aprūpe šajās valstīs ir ierobežota, resursi nepietiekami un infekciju slimības – izplatītas.

Divas valstis ar ievērojamām medicīniskā riska izmaiņām šogad ir Bolīvija (no vidēja riska tā kļuvusi par augsta riska valsti) un Lībija (no ārkārtēja uz augsta riska valsti). Kā skaidrots ziņojumā, izmaiņas saistītas ar tādiem faktoriem kā medicīniskie standarti, piekļuve veselības aprūpes iestādēm, medikamentu pieejamība un infekciju slimību izplatība.

Šīgada riska kartē uzsvērta arī klimata pārmaiņu pieaugošā ietekme ceļojumu plānošanā. Un Skandināvijas valstis ir līderis ar klimatu saistīto risku mazināšanā. Iemesls: proaktīva vides politika un elastīga infrastruktūra.

Citi galamērķi ar zemu klimata risku ir Jaunzēlande un Apvienotie Arābu Emirāti. Abas valstis iegulda līdzekļus ilgtspējības un pielāgošanās pasākumos, izmanto jaunas tehnoloģijas, lai uzlabotu zemes un ūdens apsaimniekošanu.

Augsti klimata riski ir vairākās Āfrikas valstīs (Mali, Čadā, Etiopijā), kā arī Filipīnās, Indijā. Šīs teritorijas ietekmē resursu trūkums un ārkārtējie laikapstākļi.

Riska kartē šogad uzsvērts, ka inovācijām ir liela nozīme ar klimatu saistīto risku samazināšanā. Piemēram, ANO (Apvienoto Nāciju Organizācijas) iniciatīvas "Early Warnings for All" mērķis ir aizsargāt pasaules iedzīvotājus no bīstamiem laikapstākļiem, izmantojot savlaicīgu ārkārtējo laikapstākļu prognozēšanu.

Arī garīgā veselība ir nozīmīgs faktors ceļotāju vidū. 2025. gada riska kartē valstis novērtētas, pamatojoties uz tādām garīgās veselības problēmām kā trauksme, depresija un ar stresu saistītās slimības. Ziņojumā uzsvērts, ka arī globālie faktori, piemēram, dezinformācija, stress politikas dēļ un klimata trauksme, pastiprina garīgās veselības problēmas.

Vjetnamā kultūras attieksme un atbalstošās sociālās struktūras veicina salīdzinoši zemu garīgās veselības risku. Līdzīgi ir arī Islandē un Norvēģijā, kur ir zemāki garīgās veselības apdraudējumi, jo valstīm ir spēcīga veselības aprūpes sistēma, sabiedrības labklājība un uzsvars tiek likts uz darba un privātās dzīves līdzsvaru.

Tikmēr, piemēram, ASV garīgā riska skalā ierindojas augstāk, atspoguļojot dažādas problēmas sabiedrībā, tostarp stresu, izdegšanu, ierobežotu piekļuvi garīgās veselības atbalstam noteiktos reģionos. Šīs problēmas īpaši aktuālas ir pilsētās, kur stresa līmenis ir visaugstākais.