Foto: Kā Latvijas haskiji Čehijas kalnos pajūgu vilkšanā sacentās  (1)

Nikolajs stāsta, ka sacensībās kopumā jāpārvar 7500 augstuma metri. Sacensības notiek Ērgļu kalnos Čehijā, netālu no Polijas robežas un šogad tajās startēja 126 dalībnieki no 10 valstīm un vairāk nekā 700 suņi. "Lai gan nav jāsaskaras ar ekstrēmu aukstumu, kā zviedru un norvēģu rīkotajās sacensībās, tomēr Čehijā trase ir tehniski sarežģīta, ir daudz līkumu, kāpumu un kritumu, koncentrācija ir nepieciešama visu laiku," skaidro Nikolajs

Sacensībās Latvijas komandai tika izlozēts "īpaši laimīgais" 13. numurs. Nikolajs šajās sacensībās piedalās jau otro gadu pēc kārtas, un tieši 200 kilometru 6–8 suņu pajūgu klasē, kur konkurence esot vissīvākā. Pagājušajā gadā iegūta godalgotā 3. vieta, šogad – 9. vieta. Jāpiebilst, ka tikai nedaudz vairāk nekā pusei dalībnieku pietika spēka sasniegt finišu, mērojot pilnu distanci. Jau šogad komanda sāks aktīvi gatavoties nākošajam gadam, ar cerībām atgriezties top 3.

Tā kā dažviet kalnos sniega nedaudz pietrūka, organizētāji kopējo distanci samazināja uz 150 kilometriem.

Sacensības notika četros etapos, katrā dienā pārvarot konkrētu distanci, kā arī tika paredzēta vismaz viena nakšņošana ar suņu pajūgu kalnos. Pēc katra etapa tiek fiksēts trasē pavadītais laiks. Nikolajs Kravcovs šogad sacensībās bija paredzējis piedalīties ar to pašu pajūgu kā pērn, bet vienam no pamatsuņiem īsi pirms sacensībām tika veikta sarežģīta krustenisko saišu atjaunošanas operācija, un nācās veikt izmaiņas sastāvā, kas esot stipri ietekmējis rezultātu.

Uz sacensībām Nikolajs devās ar astoņiem Sibīrijas haskijiem (Bluberry, Juki, Aiko, Terru, Floki, Maiju, Junioru, Āriju), vidējais pajūga vecums bija virs pieciem gadiem, kas deva nepieciešamo pieredzi, bet kalnos šogad pietrūka spēka izbraukt distanci ātri. Tomēr galvenais mērķis izpildīts: vieta top desmitniekā un finišs sasniegts ar kopējo laiku 13 stundas 58 minūtes 16 sekundes.

Nikolajs atzīst, ka šī gada trase bija sniegota, tikai daži kilometri bija ar plānu sniegu. Organizētības līmenis bija augstākajā līmenī, īsti svētki pajūgu vadītājiem jeb mušeriem. Sagatavošanās tāda tipa sacensībām notiek vairākus gadus pirms, pareizi trenējot pajūgu un tikai pēdējos mēnešos pieslīpējot komandas darbu. Šī gada Latvijas ziema nedeva iespēju kārtīgi sagatavot fizisko noturību suņiem. Tomēr ar psihisko noturību viss bija kārtībā, un suņi trasē bija vieni no disciplinētākajiem ar skaidri zināmu mērķi.

Arī kamanas nav tukšas, tajās atrodas obligāts ekipējums izdzīvošanai un drošībai – par to varētu sarakstīt atsevišķu stāstu.

Turpinot par sacensībām, trase ļoti tehniska, vietām viegla, vietām ļoti sarežģīta. Tās laikā bija arī jābrauc vienā no augstākajām kalnu virsotnēm. Kāpums vairāk kā 10 kilometru garumā ir īsts pārbaudījums. Pirmās dienas 25 kilometros haskiju meitene Maija vienā no nobraucieniem guva traumu, un atlikušo dienu pavadīja, lepni braucot kamanās.

Otrā diena iesākās ar septiņiem suņiem, lai gan Maija, raudot un lecot uz trim ķepām, nepārprotami centās pateikt, ka arī vēlas piedalīties. Šādi brīži ir emocionāli smagi visai komandai. Otrā diena pagāja smagnēji, jo komanda nevarēja atrast īsto ritmu. Kā skaidro Nikolajs, kamanu suņu sports nav Holivuda – arī pašam ir daudz jāstrādā, jāskrien, jāstumj, vienlaikus vienmēr jāseko līdzi suņu veselības stāvoklim.

Trešā diena ir vissmagākā, tāpēc tai bija jāgatavojas īpaši rūpīgi, turklāt tajā jābrauc daudz, arī tumsā, un jānakšņo kalnos. Ļoti daudzi pajūgu vadītāji izstājās tieši trešajā dienā, jo tas ir lūzuma punkts, kad jāmēro garākais posms un jāguļ zem klajas debess. Gulēšana parasti ir guļammaisā, telts netiek izmantota, bet pret vēju tiek izmantota kanva (plāna folijveida plēve), tādējādi ietaupot svaru kamanās. Šajā dienā tika pieņemts lēmums sacensības pabeigt ar sešiem suņiem, malā atstājot Āriju, jo bažas radīja neliela pieklibošana, kas var novest pie lielākas traumas un milzīgas iespējas, ka ar suni kamanās atlikušajiem suņiem vienkārši pietrūks spēka. Lēmums bija pareizs – visa diena nobraukta labā darba tempā, un jau tumsā sasniegts nakšņošanas kontrolpunkts. Saņemtas arī ovācijas no dalībniekiem – vienīgais latvietis, turklāt ar 13. numuru, joprojām ir dzīvs.

Vakarā obligāti bija jāparūpējas kārtīgi par suņiem, jāpagatavo garšīgas vakariņas, tādā veidā arī atvieglojot kamanas. Pati nakts pavadīta, kā jau šāda veida sacensībās pienākas, – tramīgā miegā, un lai gan pūta kārtīgs vējš, auksti nebija.

Ceturtās diena starts sākās nedaudz pēc pulksten 7 rītā, un dažu stundu laikā tika sasniegts finišs. Atmosfēra – fantastiska. Šīs sacensības čehiem ir ļoti populāras un apmeklētas. Nikolajs saka milzīgu paldies suņiem un ģimenei par atbalstu sacensībās, paldies arī kamanu suņu sporta kluba "Dodkepu.lv" sportistiem un sekotājiem par atbalstu. "Tā ir milzu atbildība pārstāvēt mazo Latviju un sastādīt konkurenci lielvalstīm," viņš noslēdz.