Nost ar visu ierasto! Laiks aplūkot Eiropu no mežonīgās un neierastās puses

"Pirms diviem gadiem es pavadīju nedēļu, klejojot pa Melnkalnes kalnaino iekšzemi. Vienkārši sakot, tas bija iespaidīgi," tā raksta "Euronews" autore Sāra Faita, kas ikdienā raksta uzņēmumam "Responsible Travel". "Tā ir tā lieta par Eiropu: blakus visiem populārajiem kūrortiem pie Vidusjūras ir tikpat daudz citu īpašu vietu, ko atklāt, kas atrodas nedaudz tālāk no parastajiem tūrisma maršrutiem."

Eiropas "karstie" galamērķi cīnās ar virstūrisma sekām, taču šajos galamērķos ir unikāla iespēja izbaudīt tiešām autentisku atpūtu, viņa stāsta, piebilstot, ka Eiropu jāpēta tā, lai tas būtu draudzīgi kā vietējiem, tā arī dabai. Turpinājumā pieci Sāras ieteikumi atmiņā paliekošām brīvdienām.

"Bosnijā ir mazāk steidzīgs dzīvesveids," tā Sārai teikusi Balkānos bāzētās ceļojumu kompānijas "Undiscovered Balkans" pārstāve Emma Heivuda. "Vai tas nav tas, kam brīvdienas domātas? Mācīšanās pieņemt "ćejf" jeb, kā to sauc bosnieši, "tos mazos prieku brīžus"."

Šajā valstī nudien prieku var noķert mazās lietās. Piemēram, laivojot pa ledainajiem, dažbrīd īpaši mežonīgajiem Neretvas upes ūdeņiem. Var izbaudīt pilnīgi netraucētu klusumu, klausoties vien dabas skaņās, pārgājienā pa iespaidīgo Sutjeskas nacionālo parku. Bosnijā var aplūkot Osmaņu impērijas arhitektūru.

Tiesa, bosniešus ikdienā nepamet smeldzīgie atgādinājumi par pagātni. 2025. gadā aprit 30 gadi kopš Bosnijas kara beigām, un tā ietekme ir saglabājusies. Tūrisma pārstāve norāda, ka visi ciemiņi Bosniju pametīs ar apbrīnu par valsts iedzīvotāju nepārvaramo noturību un humoru.

Kā stāsta Simona Muneanu, ceļojumu kompānijas "Absolute Carpathian" pārstāve, Rumānijai ir vecākie kalni un jaunākās zemes, runājot par Karpatu kalniem un smilšu sēkļiem, kas nepārtraukti veidojas Donavas deltā. Tas ir Eiropas lielākais mitrājs, un tur mitinās vairāk nekā 300 sugu putni. Tā ir viena no labākajām vietām, kur doties vērot spārnotos.

Simona norāda, ka tieši kontrasti padara Rumāniju īpašu. Noteikti ir jāizbauda kalni. Tajos mīt gan lāči, gan vilki, un iespējams pieteikties ekskursijās, lai šos savvaļas dzīvniekus redzētu arī vaigā. Taču tikpat labi var baudīt Melno jūru kādā no komunistiskā stila kūrortiem.

Gruzijas pievilcība sniedzas daudz tālāk par Kaukāza kalniem – te jābauda daba kopā ar cilvēces vēsturi.

Mūki Gruzijā vīnu darināja jau kopš 8. gadsimta pirms mūsu ēras, tādēļ, lai kārtīgi izzinātu vīna vēsturi, jādodas pārgājienā pa Svanetijas reģionu, kur atrodas arī vairāki 9. gadsimtā celti skatu torņi, kas reiz kalpoja, lai laikus ieraudzītu naidniekus.

Ja dodies uz Tbilisi, tad noteikti jānobauda modernie bāri un restorāni vecpilsētā, jo tieši tradicionālais ēdiens ir viens no gruzīnu dārgumiem.

Gruziju ieteicams izpētīt kopā ar vietējo gidu, kurš varēs pastāstīt gan par valsts vēsturi, gan to, kur baudīt visgardākos ēdienus.

Slovēnija ir kā radīta peldei tīro ūdeņu dēļ, raksta ceļojumu entuziaste Sāra Faita. Un šajā valstī ir daudz vietu, kur to darīt. Plašais ezeru un upju tīkls padara to par vienu no ūdens bagātākajām valstīm Eiropā. Lieliskas peldvietas ir, piemēram, smaragdzaļajā Soča upē vai Bledas ezerā, kas pats par sevi ir iemīļots tūristu galamērķis skaistās ainavas dēļ. Lai atrastu labākās un drošākās peldvietas, jāseko vietējiem ceļvežiem.

Slovēnija ir noteikta par vienu no Eiropas bioloģiskās daudzveidības vietām. Tajā atrodas vairāk teritorijas, kas aizsargā nozīmīgas sugas un biotopus, nekā jebkurā citā Eiropas Savienības valstī. Tas nozīmē tikai vienu – vides pārvaldība tur tiek uztverta ļoti nopietni.