Jaunzēlandē, Nelsona ezeru nacionālajā parkā, atrodas iespaidīgs zilgani violets ezers, ko maori cilts Ngāti Apa nosauca par Rotomairewhenua jeb "zilais ezers."
Senatnē tas tika uzskatīts par svētu vietu, kur mirušo dvēseles tika attīrītas, lai nodrošinātu drošu ceļu uz mistisko zemi Havaiki – senču dzimteni.
Ezers ir viens no dzidrākajiem saldūdens ezeriem pasaulē – tā redzamība sasniedz 70 līdz 80 metrus, kas līdzinās tīram destilētam ūdenim, tādēļ tas tiek uzskatīts par tīrāko ezeru pasaulē.
Ezera kristāldzidrais ūdens un maģiskā atmosfēra ir piesaistījusi daudzus pārgājienu cienītājus, tomēr šī popularitāte rada bažas gan dabas aizstāvjiem, gan vietējiem iedzīvotājiem. Viņi uztraucas par iespējamu ezera piesārņošanu ar mikroskopisko aļģi "lindavia", kas veido gļotainu slāni. Šī aļģe jau ir sastopama citos tuvumā esošos ezeros, un tās var izplatīties ar tūristu apaviem vai ūdens pudelēm.
Kā norāda zinātnieki, tikai viena maza tās daļiņa var mainīt ezera ekoloģiju uz visiem laikiem, turklāt to var diezgan viegli pārnest ar ūdens pilieniem. Fils Noviss, vecākais zinātnieks, kas specializējas aļģu pētniecībā valdībai piederošajā vides institūtā "Landcare Research" atceras vienu gadījumu, kad viņš atrada šīs aļģes paraugu uz kāda vīrieša krūšu matiem, kurš bija pārpeldējis pāris kilometrus pa Vānaka ezeru Otago reģionā Jaunzēlandē.
Kopš 2013. gada, kad tika publicēts zinātnieku pētījums par ezera dzidrumu, apmeklētāju skaits ir vairāk nekā divkāršojies, liecina Jaunzēlandes Dabas aizsardzības departamenta dati. Lielākā daļa cilvēku dodas uz ezeru, veicot divu vai septiņu dienu pārgājienus, vai arī dodas pa taku, kas stiepjas cauri visai Jaunzēlandei.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!