Ceļvedis pa Eiropas pilsētām: Sanktpēterburga

SanktpēterburgaFoto galerija

Ir pilsētas, kurām nepiestāv košas, saules izgaismotas debesis bez nevienas mākoņu ēnas. Sanktpēterburga ir viena no tādām. Pilsēta - muzejs, kuras īstenā burvība burtiski uzzied apmākušās dienās. Kad pelēkbaltās mākoņu gubas kārtu kārtās un toņu niansēs jaucas viena ar otru, metot atspulgus kanālos un iekrāsojot 18. gadsimta ēkas - it kā piešķirot vēl papildus mistēriju pilsētai, kurā, šķiet, vēsture elpo no katra stūra.

Sanktpēterburga ir kā neskaitāmu kultūrslāņu caurvīts sīpols, kuru šķetinot kārtu pa kārtai, šis process ir teju nebeidzams. Jo viena kārta vienmēr aizved pie nākamās. Imperiālās nostalģijas šūpulis, dēvēta arī par Ziemeļu Venēciju - pilsēta, kuru caurvij 90 upes un kanāli un apmēram 350 tilti, no kuriem 20 katru nakti tiek pacelti, ļaujot cēli izslīdēt baltajiem okeāna laineriem (turklāt tiltu pacelšanas saraksts ir nemainīgs gadu no gada). Kad apgūta "obligātā programma" - Ermitāža, Krievu muzejs, Vasaras dārzs, Īzaka katedrāle, Petropavlovskas cietoksnis u.c., vērts novirzīties no tūristu pārpilnajām takām un tā dēvētā zelta trijstūra. Piemēram, iepazīstot Dostojevska, Brodska, Bloka, Puškina Pēterburgu. Šīs pilsētas īpašā burvība meklējama faktā, ka neatkarīgi no tā, cik reizes jūs jau esat te bijis, jums vienmēr ir iespēja to baudīt pilnīgi no cita skatu punkta.

Ko apskatīt

Tikai, lai pavirši apgūtu vismaz sešdesmit nozīmīgākos pilsētas centrālās daļas kultūrvēstures objektus, kas atzīmēti bezmaksas kartē, kuru jums iedos jebkurā viesnīcā, vien būtu nepieciešama vairāk kā nedēļa. Un kur nu vēl priekšpilsētas - Pavlovska, Puškina, Carskoje Selo, Oranienbauma... Taču īstā Sanktpēterburgas sajūta meklējama vietās, kas šajā kartē nav iezīmētas. Viena no tādām ir Kņaza Vladimira pils jeb tagadējais Zinātnieku nams - unikāls Sanktpēterburgas muzejs, kas galvenokārt nezināšanas dēļ bieži paliek ārpus tradicionālajiem tūristu galamērķiem. Kņazs Vladimirs - viens no Aleksandra II trim bērniem, bija izcils sava laika mecenāts, Mākslas akadēmijas prezidents, daudzu mākslinieku, tostarp arī Sergeja Djagiļeva, atbalstītājs. Viņam piederēja arī vērtīga gleznu kolekcija, kuras viens no slavenākajiem darbiem bija Iļjas Repina glezna "Volgas strūdzinieki", kuru kņazs no mākslinieka esot iegādājies par 3000 rubļiem. Tiesa, vēsturē viņa personības skaļākais fakts saistās ar 1905. gada asiņaino svētdienu - būdams Pēterburgas kara apgabala gvardes komandieris, tieši viņš darbaļaužu demonstrācijas laikā deva pavēli atklāt uguni. Pils celtniecība tika uzsākta, kad kņazam Vladimiram bija 20. gadi, tās arhitektūrā un interjerā valda tam laikam raksturīgā eklektika. Monumentāla fasāde bez liekas dekorativitātes, Venēcijas stila logi, kas pasvītro ēkas radniecību ar Itālijas stila arhitektūru. Grezni interjeri, katru no pils telpām veltot savam stilam - no renesanses līdz rokoko. Līdz pat 1917.gadam pils bija viens Sanktpēterburgas saviesīgās dzīves centriem. Te notika muzikālie un literatūras vakari, dažādas balles. Pēc revolūcijas tā tika atdota zinātniekiem un tas ir arī viens no iemesliem, kāpēc šī ir viena no retajām vietām Sanktpēterburgā, kur vēsturiskais interjers saglabājies gandrīz nemainīgs. Gan greznais Luija XV stilā izturētais salons, gan krievu stila ozola zāle ar kokgrebumiem un kamīnu, gan austrumu stila buduārs. Bet pats galvenais - šai vietai nepiemīt klasiskas muzeja atmosfēras, nekas nav norobežots un klīstot pa mazliet čīkstošo parketu un vērojot kā jūsu pavadone - trausla meitene bordo kleitā, kuras tonis ir tik radniecīgs kādas pils telpas sienu apšuvumam, ar masīvām pils atslēgām atdara kārtējās smagnējās pils durvis, sajūta ir it kā saimnieki šīs telpas būtu tik tikko atstājuši. Vairāk lasiet: Sanktpēterburgas muzeji

Kur nakšņot

Kaut mazu viesnīcu netrūkst arī Sanktpēterburgā, tikai retā var lepoties ar patiesu šarmu. "Casa Leto" ir viena no tādām. Lieliska atrašanās vieta - apmēram piecu minūšu gājiena attālumā no Īzaka katedrāles un desmit - no Ņevas prospekta. Kādreiz šajā vietā atradies komunālais dzīvoklis, kas tagad pārvērsts omulīgā b&b. Uzkāpjot pa kāpnēm otrajā stāvā un atverot nelielās viesnīciņas durvis, sajūta kā nokļūstot ciemos pie kāda laba Sanktpēterburgas paziņas no vietējās inteliģences aprindām. Interjerā pilnībā saglabātas 19. gadsimta vēsturiskās ēkas detaļas, istabas ir pietiekami lielas (katras dizains ir mazliet atšķirīgs), gaišas, ar antīkām mēbelēm, lina gultas pārklājiem un ar tādu pašu audumu apvilkti klubkrēsliem. Vestibilā antīks skapis ar grāmatām, pa kādam puķu podam - viss kā mājās. Vairāk lasiet: Sanktpēterburgas viesnīcas

Kur paēst

Kaut arī Sanktpēterburgas restorānu ainā manāma Maskavas glamūra atblāzma, šī ir pilsēta, kur jābauda nacionālā virtuve, jo tā te ir vienkārši izcila. Ne tikai krievu, arī gruzīnu, armēņu... Kā viens no kolorītākajiem krievu virtuves restorāniem minams "Sadko". Tas atrodas tieši iepretim Marinskas teātrim, tāpēc ir kā radīts vakariņām pirms vai pēc izrādes (virtuve atvērta līdz pat plkst. 23:30). Nekāda slāviska kiča - pseido-lāčādu, baranku virteņu, vecu samovāru, paskaļas mūzikas un uzmācīga servisa. 19. gadsimta nama interjeru rotā augstas griestu velves un pelēkā antracīta krāsas sienas ar tradicionālajā tehnikā izkrāsotiem sarkaniem un zelta ziediem. Atradīsiet gan klasisko mēles galertu jeb auksto gaļu, siļķi ar vārītiem kartupeļiem, strogonovu, пожарские kotletes (vistas un teļa gaļas sajaukums), vinegretu un, protams, salītos dārzeņus. Ēdienu porcijas ir salīdzinoši lielas un cenas - ļoti draudzīgas. Taču īstenā "odziņa" ir apkalpošana. Viesmīļu rindās galvenokārt manāmi jaunieši no tuvējās konservatorijas vokālās katedras. Tērpušies vienkāršos, sarkanos t-kreklos un melnās biksēs, viņi klīst cauri plašajai restorāna zālei, līdz pēkšņi kādā brīdī apstājas, noliek malā paplāti un bez pavadījuma sāk izdziedāt kādu no krievu tautasdziesmu četrrindēm. A capella maltītes vidū - fantastika! Vairāk lasiet: Sanktpēterburgas restorāni

Kur iepirkties

Grāmatu kioski ir īpaša Sanktpēterburgas zīme. Viens no labākajiem atrodas Etnogrāfijas muzejā. Savveida zinātāju antikvariāts, kur daudzi vecā kaluma Sanktpēterburgas inteliģenti nes nodot savu grāmatu plauktu dārgumus, katrreiz atrodot ko jaunu, ar ko tos aizstāt. Te atradīsiet gan retas kostīmu mākslai, gan Sanktpēterburgas vēsturei veltītas grāmatas, arī dažādus modes un arhitektūras izdevumus. Grāmatu kioski rodami arī vairākos teātros (piemēram, Lielajā Dramatiskajā teātrī un Ļensoveta teātrī) un arī Mākslas akadēmijā. Īpašs šīs pilsētas stāsts ir arī antikvariāti, kuru izstaigāšanai droši var veltīt pusi dienas. Viens no kolorītākajiem ir "Sokrovišča Peterburga" (Pēterburgas dārgumi), vārda vistiešākajā nozīmē attaisnojot savu nosaukumu. Tā īpašniecei Natālijai Kostriginai pieder unikāla 20. gadsimta sākuma tērpu kolekcija un tas vien jau ir iemesls, lai šeit iegrieztos. Turklāt, ja jums vēl laimējas sastapt pašu saimnieci, nebrīnieties, ka atstūmusi masīvās koka durvis, viņa no salona galā aizslēptās bibliotēkas istabas iznesīs vienu dārgumu pēc otra. Viss še eksponētais ir kolekcionāru cienīgs - sākot no mēbelēm, dizaina priekšmetiem, gleznām līdz juvelierizstrādājumiem. Vairāk lasiet: Sanktpēterburgas veikali

Lietas, kas jāizdara

Sanktpēterburgā, tāpat kā Venēcijā, jābauda ūdens klātbūtne - upes un daudzo kanālu tīklojums. Noteikti izbrauciet ar kuģīti un vēlams to izdarīt vismaz divas reizes. Pirmo - ar kārtīgu tūristu kuģi gida pavadībā. Tiesa, ne pārāk lielu, lai cilvēku burzma netraucētu saklausīt gida teikto. Tas ir diezgan nogurdinošs, taču lielisks veids, kā iepazīt Sanktpēterburgu, ja šai pilsētā esat pirmo reizi. Skaistākās Ņevas un kanālu krastos esošās pilis, baznīcas tālumā - tas viss no upes izskatās pavisam citādi nekā klīstot pa Pēterburgas ielām. Turklāt informācijas bagāža, ko uzkrāsiet brauciena laikā, ir iespaidīga. Otrreiz dodieties pavisam romantiskā braucienā ar kādu no mazajiem kuģīšiem. Bez gida, steigas - lēni un mierīgi, ar skatienu glāstot graciozos Sanktpēterburgas namus. Ideāls veids, kā dodoties projām atvadīties no šīs pilsētas. Vairāk lasiet: Sanktpēterburga, lietas, kas jāizdara

Insaidera ieteikumi

Tik daudzslāņainās un sajūtu ziņā blīvās pilsētās kā Sanktpēterburga, vienmēr ir būtiski, lai jums būtu kāds savējais. Kāds, kas kaut mazliet paver durvis – tuvāk pilsētas dvēselei. Tatjana Parfionova ir ne tikai viena no pazīstamākajām krievu modes dizainerēm, bet arī cilvēks, kurš kaislīgi mīl Sanktpēterburgu. "Es gribētu, lai es vēlreiz varētu atbraukt uz Pēterburgu pirmoreiz. Vispirms mani aizsietām acīm aizvestu uz Vasiļjevska salu, noņemot apsēju tikai pašā strēles galā, vietā, kur kā divas rokas uz vienu pusi aiziet Lielā un Mazā Ņeva. Būtu agrs rīts, migla un mākoņos ietinusies pilsēta. Pēc tam, lai mani tāpat aizsietām acīm aizvestu līdz Kazaņas katedrāles ziemeļu fasādei, kur atrodas pusapaļa kolonāde no 96 kolonnām. Pavisam citāda - īpaša pasaule, atšķirīga no lielās Pēterburgas, ir arī Kolomna. Cilvēki tur joprojām uz ielas sveicinās ar garāmgājējiem un arī komunālos dzīvokļus ir grūti likvidēt, kaimiņi negrib šķirties... Te dzīvojis Puškins un Bloks. Arī tagadējiem slaveniem iemītniekiem te pieņemts izlikt memoriālās plāksnes - mākslinieks Timurs Novikovs, komponists Leonīds Desjatņikovs..." Sanktpēterburga, insaidera skats