Ceļvedis pa Eiropas pilsētām: Kijeva

KijevaFoto galerija

4,2 miljonu apdzīvotā Ukrainas galvaspilsēta Kijeva ir metropole ar vērienu un ambīcijām, taču vienlaikus - ļoti sirsnīga. Pilsēta ar 1500 gadu vēsturi, saviem mītiem un leģendām, temperamentīga un pašapzinīga. Kontrastaina, ar plašiem bulvāriem, vēsturisko arhitektūru un zeltītiem baznīcu kupoliem, kas mirdz pat tad, ja visa pārējā pilsēta ietinusies gandrīz necaurredzamā miglā. Postpadomju mantojumu, kliedzošām reklāmām un mašīnām, kas apstājas uz ietves, šķiet, teju jebkurā vietā, kur vēlas. Kā jau daudzās tā dēvētajās jaunās naudas pilsētās, ārišķības ir daļa no Kijevas sejas. Tā ir pilsēta, kur no rīta viesnīcas restorānā, kafiju malkojot, daļa realitātes ir skaļa saruna pie blakus galdiņa, kur kāda šovbiznesa zvaigzne (seja, lai gan sagurusi pēc vakarnakts uzdzīves, šķiet pazīstama no televizora ekrāna) dalās pārdomās ar savu menedžeri par to vai 300 kvadrātmetru liels dzīvoklis ar vitrāžām un vairākos stāvos ir pietiekams vai tomēr labāk būtu 500 m2. Bet vakariņās, jau citā restorānā, fonu rada divu vietējo uzņēmēju „biznesa plāna" bīdīšana - kā apmainīt koka briketes pret naftu. Un vienlaikus Kijeva ir pilsēta, kas jūtami nogurusi no pēdējā laika politiskajām peripetijām, kā arī baisus apmērus sasniegušās ekonomiskās krīzes un lielākā daļa iedzīvotāju jums apgalvos, ka nekam vairs netic, taču vakarā ziņas vienalga skatoties

Tiesa, klīstot pa Kijevas ielām un ļaujoties tās unikālajam pulsam ātri vien sapratīsiet, ka visi augšminētie ir tikai laika uzslāņojumi, kas neko nav spējuši padarīt īstajai Kijevas dvēselei. Tai, par kuru viens no tās leģendārākajiem iemītniekiem Mihails Bulgakovs raksta, ka „pasaulē nav skaistākas pilsētas par Kijevu". Vislabāk uz Kijevu doties pavasarī, kad tās parki ir burtiski košā pavasara zaļuma piestrāvoti un zied kastaņi. Savukārt pati pilsēta šķiet dzīves enerģijas pārpilna - visā tās daudzkrāsainajā raksturu krāšņumā.

Ko apskatīt

Līdzās tā dēvētajai „obligātajai programmai”, kurā nenoliedzami ietilpst gan Pečerska Lavra, gan Svētās Sofijas katedrāles un Zelta vārtu apmeklējums, Kijeva īpaša arī ar saviem neparastajiem muzejiem. Diezin vai būs daudz pilsētu pasaulē, kur atradīsiet, piemēram, muzeju, kas veltīts tikai un vienīgi vienai ielai; muzeju, kas veltīts tualetēm un muzeju, kas veltīts tikai grāmatām. Kijeva noteikti ir viens no galamērķiem arī rakstnieka Mihaila Bulgakova cienītājiem. Viņa muzejs atrodas vienā no skaistākajām Kijevas ielām – Andreja nogāzē (Andreevski spusk), un uzskatāms par tās visslavenāko un leģendārāko objektu. Tagadējā muzeja ēkā Bulgakovs ar vecākiem dzīvoja no 1906. līdz 1919. gadam, un vēlāk tur arī „iemitināja" sava slavenā romāna „Baltā gvarde” varoņus. Muzejs tika atvērts 1991. gadā, par pamatu ņemot tā dibinātāja Anatolija Končakovska privāto kolekciju, kā arī Bulgakova radinieku un draugu ziedotās personiskās lietas, grāmatas, autogrāfus un fotogrāfijas. Pateicoties tam, muzejs var lepoties ar autentiskiem priekšmetiem, kas precīzi definē tā laika garu un atmosfēru, kurā Bulgakovs rakstīja savus darbus. Mājas interjers un dekorējumi ir rūpīgi rekonstruēti pēc tā laika fotogrāfijām un zīmējumiem.

Neatkarīgi no tā vai jūs interesē laikmetīgā māksla, obligāts Kijevas pieturpunkts ir „PinchukArtCentre”. Vieta, kas jau kļuvusi par institūciju un savā ziņā - vienu no jaunās Kijevas simboliem. 2006. gadā atvērtā mākslas telpa ir viena no vērienīgākajām Austrumeiropā un tās īpašnieks ir bijušā valsts prezidenta Leonīda Kučmas znots, Ukrainas metāla industrijas haizivs Viktors Pinčuks. „PinchukArtCentr”e ir galerija - šovizrāde, kuras fokusa punkts ir visā pasaulē pazīstami vārdi - sākot no britu mākslas virtuozākā skandālista Demjena Hērsta līdz vācu fotomākslas superzvaigznei Andreasam Gurskim. Galerijai ir četri stāvi un tajā skatāma gan pastāvīgā ekspozīcija (kolekcijā ir vairāk kā 500 darbu), gan mainīgās izstādes, kas parasti pamanās izsaukt vērienīgu ažiotāžu. Šī gada izstāžu programmu iesāka pirmā britu mākslinieces Semas - Teilores Vudas izstāde Austrumeiropā, kurai uz karstām pēdām seko Demjens Hērsts (no 25. aprīļa līdz 20. septembrim). Izstādē, kuras nosaukums ir „Rekviēms”, būšot skatāmi vairāk kā 100 Hērsta darbi, publicitātes apvītā galvaskausa motīva variācijas, taureņus un haizivi formaldehīdā ieskaitot. Vairāk lasiet: Kijevas muzeji

Kur nakšņot

Viesnīcu cenas Kijevā ir teju astronomiskas, tāpēc noteikti daudz izdevīgāk ir īrēt dzīvokli. To piedāvājums ir gana plašs, un centrā tā īre izmaksās vidēji 150 dolārus par nakti. No atrašanās vietas un cenas attiecību viedokļa laba izvēle ir arī „Dnipro Hotel” - pašā pilsētas sirdī un, ja nelolojiet sevišķas pretenzijas pret stilu, vienkāršas pārnakšņošanas ziņā viesnīca ir nevainojama. Vairāk lasiet: Kijevas viesnīcas

Kur paēst

Kā jau jaunās naudas metropolē, vēriena netrūkst arī Kijevas restorānu ainā, taču lielākajā daļā šī stila restorānu (‘Decadence House’, ‘Buddha-bar’ u.c.) rēķins krietni pārsniegs baudījumu. Savukārt vietējo iecienītām un šarmantākajām adresēm noteikti pieder „Vernissage”. Neliels franču/ukraiņu virtuves restorāniņš Andreja nogāzē. Vienā no kolorītākajām Kijevas ielām, kas savulaik kalpojusi kā pilsētas dzīsla, savienojot vēsturisko centru ar tirgotāju rajonu Podolu. Kijevas Monmartra jeb Kijevas Arbats. Te atrodas gan viena no skaistākajām pilsētas baznīcām, Rastrelli projektētā Andreja baznīca, gan nams, kurā dzīvojis un strādājis Mihails Bulgakovs, iemitinot tajā arī sava leģendārā romāna „Baltā gvarde” varoņus. Pati ieliņa ir ielu tirgotāju (pārsvarā vietējo daiļamatniecības meistaru) pārpilna. „Vernissage” lieliski iemieso apkārt valdošo atmosfēru, mazliet apbružāti koka galdi un krēsli, pie loga kaudze grāmatu, ko pašķirstīt. Tāda brīva, nepiespiesta, mazliet bohēmiska atmosfēra. Turklāt ļoti tīkamas cenas - sīpolu zupa 54 grivnas, Kijevas borščs - 47, svaigi spiesta apelsīnu sula - 40 grivnas. Vairāk lasiet: Kijevas restorāni

Kur iepirkties

Kaut arī Besarābijas tirgus tiek uzskatīts par pilsētā dārgāko, šī ir īstā vieta, kur iegādāties autentiskāko Kijevas suvenīru - dažādās garšvielās sālītu speķi un vodku. Runājot par pirmo, variāciju ir gana daudz, atliek tikai nogaršot un izvēlēties savām garšas kārpiņām tīkamāko. Ja runājat krieviski, kā jau tirgū, bauda būs jau pats iepirkšanās process. Vairāk lasiet: Kijeva, kur iepirkties

Lietas, kas jāizdara

Kijeva ir pilsēta, kas kā radīta pastaigām. Vienalga vai tas būtu kāds no tās slavenajiem parkiem jeb pastaiga pa pilsētas galveno dzīslu – Kreščatiku (Khreschatyk), kur rodams viss iespējamais, sākot no veikaliem līdz visu veidu restorāniem. Kaut pašu ielu būtu grūti nosaukt par skaistu, tai nenoliedzami piemīt neatkārtojams kolorīts. Noteikti maršrutā iekļaujama arī Podola, - rajons, bez kura neviens Kijevas apmeklējums nebūs pilnīgs. Podola ir šīs kalnainās pilsētas pati zemākā vieta. Kādreiz te mituši tirgotāji un uzpircēji. 1811. gadā Podolā izcēlās milzīgs ugunsgrēks, kas pārvērta pelnos daudzas vēsturiskās koka ēkas un arī baznīcas. Pēcāk rajons ticis uzcelts gandrīz no jauna, taču te klīstot to tikpat kā nejutīsiet. Viss ir tāds mazliet nobružāts, laika patinas un netverama bohēmiska šarma piestrāvots. Vienlaikus šīs ir arī viens no dzīvīgākajiem Kijevas rajoniem, kur atrodas arī virkne pilsētas labāko un kolorītāko mākslas galeriju. Podolā rodama arī viena no vecākajām ielām pilsētā - Pokrova. Tā izveidota jau 15. gadsimta vidū, tiesa, sākotnēji ielas nosaukums bijis ne sevišķi iedvesmojošs - Gņilaja (Sapuvusī). Šī ir arī viena no retajām ielām, kam lielā ugunsgrēka laikā izdevās gandrīz pilnībā no tā paglābties, un tālab šodien tā izskatās gandrīz tāda pati kā sendienās. Teju katrai tās ēkai ir savs stāsts. Viens no „Pokrovas maršruta" galvenajiem objektiem ir zvanu tornis (Nr.6), kuram blakus kādreiz atradās arī baznīca, kurā Mihails Bulgakovs laulājās ar savu pirmo sievu Tatjanu. Tiesa, 1935. gadā baznīca tika likvidēta un tās vietā uzbūvēta skola. Pats zvanu tornis saglabājies neskarts vēl no 18. gadsimta. Tam iepretim atrodas 16. gadsimta vidū celtā Pokrova baznīca (nr. 7), kuras vārdā arī vēlāk tikusi nosaukta iela. Vairāk lasiet: Kijeva, lietas, kas jāizdara

Vērts zināt

Kijevā ir gana daudz taksometru kompāniju, tālab atrast taksometru uz ielas nebūs nekādu problēmu. Jārēķinās vienīgi, ka šādos gadījumos lielākā daļa neieslēdz skaitītāju, tālab par summu jāvienojas jau pirms iekāpšanas. Naktī dažs taksists mēdz kļūt īpaši nekaunīgs un redzot, ka esat ārzemnieks, var uzprasīt arī trīskāršu summu. Ja vien viesnīca neatrodas ārpus pilsētas centra, vairāk par 50 grivnām arī naktī nekādi neiztērēsiet. Dienā rēķinieties ar 25 līdz 35. Ķerot taksometru uz ielas, mēdz apstāties arī privātas mašīnas, ja vadītājam būs pa ceļam - aizvedīs. Protams, par zināmu samaksu. Vienīgā vieta, kur taksometru cenas ir kliedzoši neadekvātas, ir lidosta. Brauciens līdz pilsētas centram maksā vidēji 170 - 200 grivnas, bet, ja nekaulēsieties, pirmā cena, ko jums piedāvās, būs 300 grivnas. Vairāk lasiet: Kijeva, vērts zināt