Ceļvedis pa Eiropas pilsētām: Kišiņeva

KišiņevaFoto galerija

Pasaules medijos Moldova pēdējā laikā izpelnījusies uzmanību galvenokārt ar divām lietām - nabadzīgākās Eiropas valsts statusu un nesenajiem pēcvēlēšanu grautiņiem, kuru laikā, protestējot pret kārtējo komunistu uzvaru, cieta arī prezidenta pils. Tiesa, pati vēlēšanu diena bija neticami silta un uz neskaitāmajiem soliņiem abos pilsētas parkos nebija nevienas brīvas vietas. Veci un jauni, māmiņas ar zīdaiņiem ratiņos un pavasari saelpojušies jaunieši - visi bija izgājuši ielās. Parki vēl nebija paguvuši sazaļot un, iespējams, tālab pavasara modes parāde to alejās šķita vēl košāka. Meitenes minisvārkos, spīdīgās 80. gadu beigu stila kleitās, tīkliņ vai mežģīņzeķēs, augstpapēžu kurpēs vai garos zābakos (ar tikpat spiciem papēžiem). Tas nekas, ka ielās ielāps pie ielāpa un ietves šķiet neredzējušas jaunu segumu kopš valsts dibināšanas. Sportiski puiši īsiem matiem, džinsos, ādas jakās, dažs arī treniņbiksēs. Pusmūža kundzītes kārtīgi saķemmētām ilgviļņu frizūrām.Pirmais iespaids par Kišiņevu ir kā ceļojums atpakaļ laikā, kur par globālās pasaules dzīves rituma klātbūtni liecina vien iespaidīgais labu mašīnu īpatsvars, kas turklāt pārvietojas kā pašām tīk. Apstāties uz ietves šeit ir ierasta lieta. Luksusa veikali a'la Hugo Boss, D&G. Brioni ar 50-70% atlaidēm logos. Un reklāmas plakāti, kas piedāvā kārtējos telekomunikāciju pakalpojumus. Tam visam pa vidu cienījamu vecumu sasnieguši trolejbusi - pilni kā siļķes mucā un klejojoši suņi. Jautāti par krīzi vietējie ironiski atjoko - kā 1992. gadā tā esot sākusies tā vēl neesot beigusies. Tiesa, īpašās diskusijās te neviens iegrimt nevēlas.

Uz Kišiņevu visticamāk nav vērts doties tiem, kas cenšas izzināt moldoviešu saknes un meklē liecības par pirmskara Moldovu. Tā gāja bojā otrā pasaules karā. Tolaik, arī pateicoties 1940. gadā notikušajai zemestrīcei, Kišiņeva zaudēja apmēram 70 procentus ēku. Šodien pilsētas arhitektūru galvenokārt veido padomju laika celtnes, un, iespējams, tās ir arī viens no iemesliem, kālab Kišiņevu vērts iekļaut savos ceļojumu plānos. Lielākā daļa padomju arhitektūras monstru joprojām ir dzīvi un funkcionē, kamēr citi - pamesti un pussagruvuši, vīd pilsētas sejā kā iepuvuši zobi. Arī gandrīz pilnīgs citu tūristu trūkums, kas šodienas pasaules kartē uzskatāms teju par luksusu. Līdz ar to arī visai vāja tūrisma infrastruktūra, kas savā ziņā ir pat pluss - radot iespēju vietējo kolorītu izbaudīt visā tā krāšņumā.

Ko apskatīt

Padomju arhitektūras maršrutu vislabāk sākt no pilsētas galvenā Stefana Lielā (Stefan cel Mare) bulvāra – ar valdības ēku, kas atrodas iepretim vienam no retajiem Kišiņevas vēstures simboliem, 1840. gadā par godu krievu uzvarai pār turkiem celtajai Triumfa arkai. Arka ir 13 metrus augsta un savulaik tika radīta, lai būtu, kur novietot 6,4 tonnas smago zvanu, kas tika izliets no turkiem savulaik atņemtajiem lielgabaliem. Tiesa, salīdzinājumā ar bulvāra otrā pusē esošo valdības ēku, arka izskatās pēc necila pundurīša. Durvis vērusi 1964. gadā valdības mītne bija viens no 60. gadu sākuma prioritārajiem projektiem un ir tipisks padomju neoklasikas stila paraugs. Apmēram piecu minūšu gājiena attālumā atrodas 1976. gadā celtais parlaments un 80. gados durvis vērusī operas un baleta teātra ēka. Starp abām monstrozi izslējusies prezidenta pils jeb stikla pils kā to dēvē vietējie. Celta 1989. gadā tā gan drīzāk raisa asociācijas ar četrzvaigžņu viesnīcu, un utopisko padomju arhitektūras klejojumu maršrutā noteikti ir viens no ekstravagantākajiem objektiem. Īpaši vakara saulei metot spocīgi ugunīgus atspulgus tās bronzas toņa stikla logos. Tieši tie visvairāk cieta aprīļa sākumā notikušajos nemieros, ēkai atgādinot cauršautu bruņuvesti. Tiesa, jau nākamajā dienā neglītie caurumi tika naski aiznagloti ar papēm. Padomju arhitektūras spilgtākajiem objektiem pieder arī turpat netālu esošā The National Palace, kas parasti kļūst par lielāko Kišiņevā notiekošo koncertu mājvietu. Īpašas vizītes vērts ir arī 1982. gadā celtais cirks, kas tagad jau vairākus gadus stāv tukšs un pamests (tekot jumts), vien vasarās pie pussabrukušajām kāpnēm un laukumā pulcējas jaunieši ar skrituļdēļiem. Vairāk lasiet: Kišiņeva, lietas, kas jāizdara

Vērts zināt

Tiesa, ir divas lietas, kas krietni vien kliedē priekšstatu par Moldovu kā laikā iesprūdušu pastarīti. Vīns un ēdiens. Ja otrajam vēl var atrast konkurentus – piemēram, netālu esošajā Rumānijā, kur arī visdažādākajos veidos pagatavotie dārzeņi šķiet tik gardi kā nekur citur pasaulē, tad vīna kvalitātes ziņā ar Moldovu nevar sacensties neviena no bijušās Padomju Savienības valstīm. Turklāt pēdējos gados tas tiek arvien augstāk novērtēts arī Eiropas prestižajos aukcionos. Salīdzinoši zemā vīndarīšanas procesā izmantotā ķīmijas procenta dēļ tiekot uzskatīts arī par vienu no tīrākajiem pasaulē.

Divas no Moldovas slavenākajām vīndarītavām – valstij piederošās “Circova” un “Milestii Mici”, atrodas apmēram stundas brauciena attālumā no Kišiņevas. Pirmā ir slavena ar stāstu kā tās apakšzemes labirintos reiz divas dienas maldījies kosmosa pionieris Jurijs Gagarins un visai aroganto attieksmi pret viesiem – franču vīndarītavu šarmu un viesmīlību te nemeklējiet. Viss joprojām kā padomju laikos, ja iepriekš nepieteiksi vizīti – neiekļūsi. Savukārt “Milestti Mici” pat iekļuvusi Ginesa rekordu grāmatā kā lielākā pazemes vīna ražotne pasaulē. Teritorijā, kur šobrīd atrodas vīndarītava, pirms 200 gadiem bijušas smilšakmens raktuves, iegūtos akmeņus izmantojot māju celtniecībai. Vēlāk tika atklāts, ka šajā vietā ir piemērots klimats vīna glabāšanai. “Milestti Mici” tika atvērta 1969. gadā un praktiski visa iespaidīgā ražotne atrodas 30 – 80 metrus zem zemes 55 kilometru lielā teritorijā. Būtībā vesela pilsēta, ar ielām, kuru labirintos nezinātājs var apmaldīties pirmajās piecās minūtēs. Pārvietošanās notiek automašīnā un, protams, gida pavadībā. Vīna kvalitātes ziņā gan valstij piederošās vīna darītavas pēdējos gados pārspēj privātie vīndari. Kā labākā un prestižākā minama “Purcari” vīndarītava, kas atrodas netālu no Ukrainas robežas. Viens no tās lepnumiem ir Negru de Purcari – vīns, kura buķeti veido Cabernet –Sauvignon un Moldovai raksturīgo Rara Neagra vīnogu sajaukums. Īpaši tīkama ir arī cena – ļoti labs vīns Moldovā maksā vidēji 10 – 12 eiro. Vairāk lasiet: Kišiņeva, vērts zināt

Kur nakšņot

Viesnīcu cenas Kišiņevā ir piedāvājuma kvalitātei neatbilstoši augstas, tālab, ja ceļojat nelielā kompānijā, daudz izdevīgāk ir noīrēt dzīvokli. Nereti par istabu nebūt ne labākajā pilsētas viesnīcā jums nāksies maksāt tikpat, cik 5-6 cilvēkiem par dzīvokli pašā pilsētas centrā. Viesnīcu ziņā viena no labākajām izvēlēm ir “Leogrand” – gan no atrašanās vietas (pārdesmit soļus no Katedrāles parka), gan cenas un kvalitātes attiecību viedokļa. Piemēram, salīdzinājumā ar pēc sociālisma joprojām smaržojošajām “Codru” un “Jolly Alon Hotel”, kur numura cena ir tā nodzīvotajam veidolam kliedzoši neatbilstoša. “Leogrand” īpašnieki ir Turcijas viesnīcu tīkls. Klasiskas, nepretenciozas Eiropas standartiem atbilstošas istabas. Gandrīz nekāda vietējā kolorīta, taču - ir bezvadu internets (tiesa, par atsevišķu samaksu). Turklāt pat standarta istabas ir salīdzinoši lielas un ērtas, brokastīs spēlē arfa un katru rītu zem jūsu durvīm tiek palikts saraksts ar visu svarīgāko todien pilsētā notiekošo. Vairāk lasiet: Kišiņevas viesnīcas

Kur paēst

Kilograms jēra gaļas Kišiņevas tirgū maksā vidēji piecus eiro, savukārt restorānā porcija jēra šašlika – 7 - 8 eiro. Moldovas nacionālās virtuves lepnumiem pieder arī visdažādākajos veidos pagatavoti baklažāni, paprika un citi dārzeņi. Viena no labākajām vietām, kur baudīt Kišiņevas virtuvi visā tās krāšņumā, ir restorāns “Grill House”. Tiesa, atrast to nebūt nav tik viegli, jo ielas malā nav nevienas pamanāmas izkārtnes. Vienīgais orientieris ir šobrīd slēgtais restorāns “Starij Gorod”- meklējot “Grill House” jums jādodas vārtrūmē, kas atrodas tieši tam blakus. Restorāna būtību trāpīgi iemieso uzraksts uz salvetes – mēs pārvēršam veģetāriešus plēsoņās. Ēdienkartes galvenā specializācija ir gaļa – pagatavota teju tūkstoš veidos. Par koncepta nopietnību liecina arī pagrabstāva virtuve ar vairākām krāsnīm, kuras var redzēt no restorāna zāles. Taču visomulīgākā noteikti ir mūra sienu ieskautā, zaļumos ieaugusī terase ar vienkāršiem koka galdiem. Grilētu jēru te pasniedz uz gludekļa formas metāla krāsniņas ar kūpošām oglēm. Vairāk lasiet: Kišiņevas restorāni

Kur iepirkties

“Bucuria” konfektes ir viens no suvenīriem, kuru vērts atvest no Moldovas. Veikals atrodas pašā Kišiņevas centrā – uz galvenās avēnijas. Tiem, kuru bērnība aizritējusi bijušajā Padomju Savienībā, iegriešanās šeit varētu modināt nostalģiskas atmiņas – piemēram, par no veikalu plauktiem nu jau sen izzudušo „putna pienu” u.c. Ja krītat kārdinājumā, vienas no garšīgajām plašajā piedāvājuma klāstā ir konfektes “Bucuria”. Savukārt Moldovas vīni un konjaki vislielākajā izvēlē rodami "Shop Nr. 1" – lielveikalā, kas atrodas netālu no Katedrāles parka, "Sun City" iepirkšanās centra apakšstāvā. Vairāk lasiet: Kišiņevas veikali