Interneta žurnāls neatkarīgiem ceļotājiem www.anothertravelguide.lv sadarbībā ar "Delfi" piedāvā ceļvedi pasaules lielākajās metropolēs un šarmantākajās pilsētās. Par vietām un notikumiem, kas vislabāk ļaus sajust katras pilsētas īpašo pulsu.

LisabonaimageFoto galerija

Citu Eiropas valstu galvaspilsētu vidū Lisabona ir unikāla kaut tālab vien, ka būdama lielpilsēta, vienlaikus spējusi saglabāt mazas pilsētas sajūtu. Lisabonā jūs visu laiku nepamet sajūta, ka tas, kas ar jums notiek, ir savveida dzīves kino. Teju katrs pilsētas stūris un mizanscēna ir kadra vērta. Lisabonas unikālā arhitektūra, kurā sajaucies koloniālais stils, viduslaiki, gotika, baroks un mūsdienu dizains, Alfama vecā kvartāla šaurās ieliņas, sarkanie jumti un veļa, kas striķos žāvējas pie ēku laika zīmju greznotajām sienām, baloži, soļu klaudzoņa, kurpnieka birstes švīksti, baznīca, kas zvana teju pie auss un 28. tramvajs kaut kur tālumā... Ne velti Vims Venderss šai pilsētai pat veltījis filmu - „Lisabonas stāsts" (1994.)
Kaut Lisabonu teorētiski iespējams apgūt vienā nedēļas nogalē, tā nav pilsēta, kuru iespējams izskriet savelkot tradicionālos tūrista ķeksīšus. Lisabona ir jāizgaršo un katru reizi te atgriežoties, jūs vienalga nepametīs sajūta, ka visu laiku atklājat kaut ko jaunu... Tā ir tikpat noslēpumaina un niansēs bezgalīga kā fādo, kur viens stāsts turpina otru un nekad netiek izstāstīts līdz galam.

Kur nakšņot

Lisabonas leģendārākā (un arī dārgākā) naktsmītne ir Palacio Belmonte. 1449. gadā celta pils, kuru filmā „Lisabonas stāsts" savulaik iemūžinājis Vims Venderss. Filmā tās galvenais varonis - skaņu operators, ierodas Lisabonā palīdzēt draugam kinorežisoram, kurš mitinās tobrīd stipri nolaistajā pilī, pie 18. gadsimta apgleznotām flīzēm klātām sienām novietojis dzelzs gultiņu un nekādi nespējot pabeigt filmu... Kā vēsta viesnīcas mitoloģija - noskatoties Vendersa filmu, laika zoba sagrauzto īpašumu 1994. gadā iegādājies kāds franču filantrops, pārvēršot unikālā astoņu istabu naktsmītnē. Ēkas arhitektūrā jaušamas romiešu un mauru rokraksta pēdas, turklāt tai brīnumainā kārtā izdevies izdzīvot arī 1755. gada zemestrīcē. Pils restaurācija savulaik izmaksājusi 26 miljonus dolāru un tā atvērta publiskai apskatei arī, ja te nenakšņojat. Starp citu, tieši pie Palacio Belmonte sienas atrodas arī vēl kāda Lisabonas vēstures pērle jeb „pēdējā publiskā čurātava Lisabonā" (kā to kolorīti dēvē vietējie) - skārda aizslietnis ar metālā izgrieztu puisīti un uzrakstu Urinot. Patina nemainās, Vendersa filmā te savas dabiskās vajadzības kārtoja arī skaņu inženieris Filips Vinters.  

Šajā pašā rajonā, ne mazāk kolorīta, bet cenas ziņā daudz tīkamāka naktsmītne ir Solar dos Mouros. Līdzīgi kā Palacio Belmonte, arī tās īpašnieks ir francūzis - mākslinieks un kolekcionārs. Tiesa, tas gan ir vienīgais abus vienojošais elements. Solar dos Mouros interjers ir izteikti moderns. Katras istabas dizains ir atšķirīgs - daudz mūsdienu mākslas un afrikāņu stila elementu. Nenoliedzams pluss - istabas ir gana ietilpīgas, daža pat līdzinās maziem apartamentiem. Un vēl - nevienā no tām nav televizora, tā vietā viesiem piedāvājot grāmatas no gana plašās īpašnieku bibliotēkas. Vairāk lasiet: Lisabonas viesnīcas

Kur paēst

Diezin vai atradīsiet daudz restorānus, kas vienā un tajā pašā vietā atrodas jau vairāk kā piecdesmit gadus un joprojām ir iecienīti vietējo vidū. Ramiro ir īstā vieta Lisabonā, kurp doties baudīt jūras veltes visā to piedāvājuma krāšņumā. Aizmirstiet par baltiem galdautiem un uzrotiet piedurknes - šī pieder vietām, kur tiek baudīts ēdiens, īsti un bez saviesīgas izlikšanās. Tiesa, augšstāvā ir arī telpa tiem, kas nevar iedomāties pusdienas bez naža un dakšiņas...

Vīna cienītājiem Lisabonas adrese numur viens ir Enoteca. 1781. gadā celtā akveduktā ierīkots vīna degustācijas bārs, kura piedāvājumā rodama izcila Eiropas un Portugāles vīnu kolekcija. Īpašnieks ir viens no Portugāles slavenākajiem vīna aprakstniekiem (turpat pie letes var iegādāties arī viņa grāmatas). Daļa galdiņu izvietoti pašā akvedukta sirdī, fonā joprojām urdzot turpat vien tekošajam ūdenim, bet intīmākie - starp vīna kastēm un mucām apakšstāvā.

Lisabonas kolorītākajām adresēm pieder arī Bica do Sapato (tulkojumā - zābaka purngals) - restorāns, kura viens no īpašniekiem ir Džons Malkovičs. Tas atrodas Avenida Infante Dom Henrique noliktavu rajonā, izbijušā laivu rūpnīcā. Interjers - kā izplēsts no Wallpaper, neiedomājams mērogs un vēl terase - pašā upes krastā. Spirdzinošs vējiņš uzpūš pat karstākajās dienās, vakariņojot uz terases var vērot garām slīdošus kuģus un saulrietu, protams. Vairāk lasiet: Lisabonas restorāni

Lietas, kas jāizdara

Četras lietas, kas noteikti jāizbauda Lisabonā. Pirmkārt, saulriets no Sanžoržē (Sao Jorge)pils pakalna. 5. gadsimtā celtā pils, kas atrodas uz viena no Lisabonas septiņiem kalniem un 1147. gadā kļuva par Portugāles pirmā karaļa rezidenci, šodien ir ideāls skatu punkts vienam no romantiskākajiem Lisabonas saulrietiem. Otrkārt, jānogaršo Vinho Verde jeb zaļais vīns. Tiesa, nosaukumam nav nekā kopīga ar tā krāsu. Vīns ir jauns, viegls, nedaudz svaigi skābens un pavisam viegli dzirkstošs. Lielisks karstās vasaras dienās. Starp citu, savulaik tas bija pirmais portugāļu vīns, kas tika pārdots Eiropas tirgū. Treškārt, jāizbrauc ar 28. tramvaju. Sajūta, tam līkumojot pa Alfama rajona šaurajām, kalnainajām ieliņām, ar brīžiem krasajiem līkumiem, ir piedzīvošanas vērta. Tiesa, kā jau tūristu iecienītās atrakcijās nedrīkst zaudēt modrību - 28. maršrutu iecienījuši arī profesionāli kabatzagļi. Ceturtkārt, jāapmeklē kāds no fado klubiem, lai arī lielākā daļa kļuvusi par klasisku Lisabonas tūrisma atrakciju, tas ir ķeksītis, kuru savā pieredzes kartē būtu nepieklājīgi neievilkt katram šajā pilsētā pabijušajam. Klasiskie fado klubi visbiežāk apvieno muzikālo baudu un gastronomiju. Uz īpašām pavārmākslas virāžām gan neceriet. Viena no adresēm, kas neliks vilties, ir St. Vinho. Klubs pieder Marijai de Fē, pazīstamai portugāļu fado dziedātājai. Vairāk lasiet: Lisabona, lietas, kas jāizdara

Kur iepirkties

Šīs trīs Bairro Alto rajona ieliņas - rua do Norte, rua da Atalaia un rua da Rosa, vērts izstaigāt arī, ja iepirkšanās nebūt nav pamatmērķis. Viena blakus otrai te izvietojušās amizantas un alternatīvas bodītes, kas iemieso visīstāko stila kokteili - sākot no vintage, retro kedām līdz visa veida aksesuāriem, piemēram, somiņām no lakota avīžpapīra vai rūpīgi izlocītas mērlentas. Rua do Norte iegriešanās vērts ir visādiem smieklīgiem niekiem pilnais Eldorado, Lisabonas vecākais un joprojām iecienītākais vintage veikaliņš un vienlaikus kafejnīca O Outra Face da Lua, kā arī stila kedu bode Sneakers Delight. Vairāk lasiet: Lisabonas veikali

Vērts zināt

Līdzīgi kā citviet pasaulē - arī Lisabonā taksistiem patīk tūristus pavadāt ar līkumu. Vidējā brauciena cena līdz pilsētas centram ir no 10 līdz 15 eiro, taču drošākā izvēle ir lidostas informācijas centra piedāvātais īpašais taksometru serviss - par 15 eiro jūs aizvedīs uz jebkuru viesnīcu pilsētā. Attālums no lidostas līdz pilsētas centram ir 7km - apmēram 20 minūšu brauciens, atkarībā no satiksmes intensitātes. Ja manāt, ka vakariņu (pusdienu) laikā uz jūsu galda (līdztekus pasūtītajam) sāk parādīties dažādas uzkodas, maize, sviests, olīvas utt., lieciet aiz auss - tas nebūt nav restorāna saimnieku laipnības apliecinājums - ja laikus neatdosiet atpakaļ, jāmaksā būs par visu, arī sviestu.

Līdzīgi kā citās lielpilsētās, arī Lisabonā iespējams iegādāties City Pass, kas derēs jebkuram transporta līdzeklim, kā arī nodrošinās brīvu ieeju lielākajā daļā pilsētas muzeju. Cena variējas atkarībā no dienu skaita - 13,50; 23 vai 28 eiro. Vairāk lasiet: Lisabona, vērts zināt

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!