Ceļvedis pa pasaules pilsētām: Samarkanda

SamarkandaFoto galerija

Samarkanda ir viena visvecākajām Centrālās Āzijas pilsētām, Zīda ceļa sirds. Pilsēta, kas savos vairāk kā 2750 ilgajos pastāvēšanas gados piedzīvojusi visdažādākos likteņa līkločus. 8. gadsimtā arābi to pievērsa islāmam, līdz pat 1220. gadam tā bija plaukstoša citadele, kamēr Čingizhana karapūļi to tikpat kā noslaucīja no zemesvirsas. Taču Samarkandai tomēr nebija lemts pazust - pēc 150 gadiem Timurs to padarīja par savas impērijas galvaspilsētu. Samarkandā tika uzceltas neskaitāmas medereses un tā kļuva par savveida Austrumu kultūras un intelektuālo centru, tiesa, vēlāk šo statusu zaudējot. 18. gadsimtā tā piedzīvoja vairākas zemestrīces un bija tikpat kā neapdzīvota, līdz 1868. gadā tika pievienota Krievijas impērijai. 1924. gadā Samarkanda kļuva par jaunās Uzbekijas padomju republikas galvaspilsētu, kamēr pēc sešiem gadiem šo statusu pārņēma Taškenta. Viens no Samarkandas krāšņākajiem objektiem nenoliedzami ir Registāns - spožākā šī reģiona islāma arhitektūras pērle. Tiesa, sezonas karstumā te zeļ un plaukst arī vietējo legāli/nelegālā rūpala cirks. Un to vērot ir ne mazāk kolorīti! Teju visās diennakts stundās. Nebrīnieties, ja piebraucot ap desmitiem vakarā, atšķirībā no izgaismotā Guri Amir jeb Timura mauzoleja, Registāns būs tinies gandrīz pilnīgā tumsā. Un ne jau tālab, lai taupītu elektrību. Kādai te piebraukušai franču tūristu grupai vietējais milicis skaidro, ka varētu, protams, ieslēgt apgaismojumu, bet par šīm pūlēm katram no viņiem vajadzētu iemaksāt piecus eiro. Viss notiek un efekts patiešām ir iespaidīgs, Registāna teritorijā bieži notiek dažādi festivāli un izgaismots tas izskatās teju maģisks. Taču, kamēr franču grupa sajūsmā dveš „oh" un „ah"', piebrauc nākamais tūristu autobuss un gaismas mudīgi tiek izslēgtas. Neļaus taču šiem skatīties par baltu velti... Un tā mazais vakara bizness ripo no jauna... Vairāk lasiet: Samarkandas esence