Ceļvedis pa pasaules pilsētām: Dušanbe

DušanbeFoto galerija

Ja vien Dušanbe neesat biznesa darīšanās, lielākai daļai Tadžikistānas galvaspilsēta, iespējams, ir tikai pieturpunkts, lai tālāk dotos uz Fanu vai Pamira kalniem. Taču vismaz pāris dienas pavadīt tajā noteikti ir vērts. Dušanbe atrodas Hisaras ielejas centrā, Tadžikistānas dienvidos, aptuveni 812 metrus virs jūras līmeņa. Kalnu sniegotajām virsotnēm pilsētu ieskaujot gan no ziemeļiem, gan austrumiem. Kaut Dušanbe nevar lepoties ar Samarkandas vai Buhāras vēsturisko mantojumu, tai piemīt cita ne mazāk unikāla īpašība – tā ir pilsēta ar apbrīnojamu attīstības dinamiku. Vēl pirms 80 gadiem šajā vietā bija tikai ciemats (kišlaks) un lidmašīnai paceļoties vai sēžoties ielejā starp sniegotajiem milžiem tā aizvien mazliet atgādina ciematu. Šai sajūtai nezūdot arī pašā pilsētā. Neraugoties uz vairāk kā 600 000 iedzīvotājiem, Dušanbe nepiemīt lielpilsētām raksturīgās atsvešinātības un steigas – drīzāk tāds mazas pilsētas nervs. Nacionālajā muzejā līdzās teju pa visu sienu eksponētai krievu konstruktīvisma stila gleznai divas stāva dežurantes netraucēti ietur pusdienas. Brīvdienās parki un kafejnīcas ir ļaužu pārpilnas, improvizētā estrādē pilsētas centrālajā parkā muzicē vietējā grupa un gaisu piepilda tikko ceptu šašliku smarža. Lielākā daļa sieviešu arī ikdienā tērpušās nacionālajā apģērbā – garās tunikās un biksēs. Košie raksti viņas pārvērš ziedos un pati pilsēta šķiet kā uzziedējusi. Metropole un vienlaikus lauku pļava vasaras pilnbriedā. Dušanbe šīs divas sajūtas saplūst vienā netveramā veselumā. Turklāt bez jebkādas uzspēlētas koķetērijas. Smaidošas un šķietami pretimnākošas sievietes acumirklī aizgriežas jūtot pret sevi pavērstu fotokameru. Dušanbe pieder pilsētām, kur, ja vien gribat tikt tai tuvāk, ir vajadzīgas atslēgas. Jūs varat klīst pa tās ielām kā svešinieks, kas vēro pilsētas dzīvi kā bildītes. Un jau stundas laikā pilsētu ieraudzīt pavisam citādu, ja vien tajā jums ir kaut tikai kāds paziņu paziņa. Nav svarīgi, ka šajā dzīvē iepriekš nekad neesat tikušies. Viesmīlība Tadžikistānā ir svēta lieta. „Ja mēs uzņemam viesus, tad – uzņemam,” – kompromisi netiek pieļauti. Sākot no sagaidīšanas lidostā četros no rīta un pavadīšanas saulei lecot. Tas te vienkārši ir pašsaprotami. Vairāk lasiet: Dušanbe

Ko apskatīt

Vieta, kur Dušanbe jāiegriežas obligāti, ir Nacionālais muzejs. Tiesa, lai sajūtu buķete būtu pilnīga, pirms tā apmeklējuma vietējā pārtikas veikalā noteikti jānopērk saldējums – „Plombir CCCP”. Koši sarkanā plastmasas trauciņā ar dzeltenu sirpi un āmuru. Vietējā piena kombināta ražojums. Dzeltens, trekns un neticami garšīgs! Saldais ēdiens ir arī pats Nacionālais muzejs. Diezin vai ko tādu citur pasaulē atradīsiet. Trīs stāvi konspektīvi, tādā tieši un pa pieri ietvarā izspēlē visu cilvēces attīstības ciklu – no pirmcilvēka līdz prezidentam. Pa vidu ir mazliet kultūras un daiļamatniecības, fauna un flora, socreālisma plakāti, laikmetīgā māksla, mūsdienu fotogrāfija, derīgie izrakteņi, atsevišķs alumīnijam veltīts stends ar bleķa bļodām un piena kannām, kino un fotogrāfija. Visa ir tieši tik daudz, lai rastos vispārējs iespaids par reģiona sasniegumiem un dzīves daudzveidīgumu. Taču vienlaikus – arī ne informācijas pārsātinājums. Un tad jūs nokļūstat trešajā stāvā – tieši pretim kāpju laukumiņam akmens statujas stingumā no cilvēka lieluma gleznas pretim veras valsts prezidenta Emomali Rahmonova tēls. Uzvalkā tērpts, fonā sastindzis ūdenskritums. Prezidentam veltīts viss muzeja trešais stāvs - vairākās zālēs visdažādākajos rakursos viņš eksponēts sarokojamies ar dažādu valstu līderiem. Tostarp arī kaimiņvalsts Uzbekistānas prezidentu. Vietējie šo fotogrāfiju ironiski dēvē par unikālu, ņemot vērā patreizējās saspringtās attiecības abu valstu starpā. Kašķis dabas resursu sakarā (Uzbekistāna palielina gāzes cenas, Tadžikistāna kā atbildi sola „ierobežot” savā teritorijā dzimušās Amudarjas resursus - kaimiņu kokvilnas lauku galveno dzīvības avotu) nerimst jau vairākus gadus un robeža starp abām valstīm esot mīnēta. Ik gadu liekot nevainīgi ciest nomaldījušamies lopiņiem, kas nelaimīgi ieklīst šajā teritorijā. Vesela zāle atvēlēta arī prezidenta dāvanām un apbalvojumiem. Īsta vadoņa kulta telpa, kuras stūrī dežurante ar sīku adatu izšuj lentīti, kas tradicionāli rotā nacionālā apģērba bikšu galus. Tiesa, atšķirībā no Uzbekistānas un Turkmenistānas, Rahmonova ģīmetni pilsētas ielās vairs neieraudzīsiet, salīdzinoši nesen prezidents izdevis pavēli tās novākt. Patlaban fināla stadijā atrodas arī topošā prezidenta jeb Tautu draudzības pils, grandioza, liela dārza ieskauta ēka, kuras celtniecība ilgst jau vairākus gadus. Cita starpā, šajā vietā reiz atradusies arī psihiatriskā slimnīca. Vairāk lasiet: Dušanbe muzeji

Kur nakšņot

„Hotel Tojikiston” lielākais pluss ir tā atrašanās vieta - pašā pilsētas sirdī, blakus Rudaki vārdā nosauktajam kultūras parkam un jaunajai Tautu draudzības pilij. Viesnīca šajā vietā bijusi jau padomju laikā, tas mazliet jūtams arī tās plānojumā, taču jaunie īpašnieki darījuši visu iespējamo, lai aizgājušo laiku aura tikpat kā vairs nebūtu manāma. Ļoti viesmīlīgs personāls, mājīgs, komfortabls, nacionālos motīvus interpretējošs interjers. Jau ienākot sajūtaties kā gaidīts viesis, turklāt atšķirībā no nesen durvis vērušā ”Hyatt” pieczvaigžņu lepnības, „Hotel Tojikiston” cenā iekļautas gan brokastis, gan bezvadu internets un viesu reģistrācijas pakalpojums. Vairāk lasiet: Dušanbe viesnīcas

Kur iepirkties

Kā katrā sevi cienošā Āzijas pilsētā, Dušanbe tirgi ir vairāki, taču viskompaktākais un kolorītākais ir Zaļais tirgus (Zeleniy Bazaaar), kur nopirkt var teju visu iespējamo – no plāceņiem līdz visa veida riekstiem, rozīnēm, augļiem (to vidū arī tikai šajā reģionā rodamie oranžie citroni) un nacionālajam apģērbam. Pēdējam atvēlēta atsevišķa nojume, audumu baķi sakrauti viens virs otra. Audumu cenas tirgū variējas no 2 līdz 50 dolāriem metrā. Pats lētākais ir poplīns, bet dārgākie – zīds un samts. Tirgū galvenais ir saglabāt veselo saprātu un atcerēties par pieļaujamo bagāžas svara robežu lidmašīnā - īpaši riekstu un žāvēto augļu paviljonā. Rieksti un rozīnes tirgū maksā vidēji no 35 līdz 50 somoni (vidēji 10 dolāri) kilogramā un no kārdinājuma atturēties tikpat kā nav iespējams. Vairāk lasiet: Dušanbe veikali

Kur paēst

Precīza nosaukuma šai kafejnīcai nav un atvērta tā ir tikai vasarās, taču atrast ir pavisam vienkārši - kafejnīca atrodas tieši blakus Uzvaras parka funikulierim un šo vietu zinās jebkurš taksists. Savā ziņā tā dēvējama arī par Dušanbe panorāmas kafejnīcu - Uzvaras parks atrodas kalnā, mazliet ārpus pilsētas, galdiņi ar pītiem salmu jumtiem izvietojušies tā nogāzē, mazliet atstatus viens no otra un visa pilsēta burtiski pie kājām. Vakaros te vienmēr pūš spirgts kalnu vējš un atmosfēras ziņā labāku vietu netraucētām sarunām grūti iedomāties. Ēdienkarte ir gana plaša - atradīsiet gan visa veida gaļas ēdienus, gan salātus. Laba vīnu izvēle (īpašnieks nodarbojas ar to importu no Krievijas). Arīdzan ļoti tīkamas cenas - pudele viena no labākajiem pilsētā rodamajiem baltvīniem maksā 46 somoni. Ik pa brīdim tiekot iedarbināts arī padomju laikā celtais funikulieris, bet to izmantot vietējie neiesaka - remontdarbi līnijā neesot notikuši krietni sen. Taču pati ēkas pelēkā betona fasāde vakaros nereti kļūst gan par ekrānu futbola čempionātam, gan kādam koncertam. Kad te ieradīsieties nākamreiz, jūs noteikti atcerēsies... Vairāk lasiet: Dušanbe restorāni

Lietas, kas jāizdara

Kaut ideālajā variantā Dušanbe noteikti ir starta punkts, lai tālāk dotos uz Pamiru, gabaliņu kalnu sajūtas iespējams gūt arī tuvāk – Varzobas aizā. Pati upe ir 72 kilometrus gara un tās apkārtne ir viens no iecienītākajiem vietējo atpūtas galamērķiem. Vasarās daudzi dodas peldēties uz tuvējo Varzobas ezeru, kas atrodas 11 kilometrus ārpus pilsētas. Turpat netālu ir arī vairākas vēl no padomju laikiem populāras sanatorijas, arī slēpošanas kūrorts. Cauri Varzobas aizai vijas viena no valsts galvenajām maģistrālēm – ceļš no Dušanbe uz Hodžentu, tā asfalta klājums ir izcils. Būvējot ķīnieši. Daļa ceļa jau gatava, tā lepnums ir sešu kilometru tunelis, kas ved cauri kalniem, tādējādi padarot maršrutu izbraucamu arī ziemā. Tiesa, viesstrādnieku dzīves apstākļi ir visai neapskaužami – turpat ceļa malā vienā teltī nakšņo vairāk kā 20 cilvēki. Ķīnas ekonomiskā ietekme reģionā pēdējos gados jūtama arvien vairāk – gan kopīgu projektu veidolā, gan arī ne tik tīkamu ekonomisko svārstību sakarā. Nesen, piemēram, strauji – apmēram par 60 %, kritusies alumīnija cena, iedzenot krīzē vienu no valsts vadošajām rūpnīcām. Krīzes iemesls esot pavisam vienkāršs – Ķīnā samazinājies pieprasījums pēc alumīnija, savukārt Tadžikistānai tas līdz šim bijis galvenais eksporta tirgus.Varzobas aizas 21 kilometrā sākas taka uz vienu no tuvējās apkārtnes dabas tūrisma objektiem – trīsdesmit metrus augsto Guzgarfas ūdenskritumu. Līdz ūdenskritumam ir 8 kilometri jeb aptuveni 2,5 stundu gājiens. Vislabākais laiks šim pārgājienam ir aprīlis un maijs, kad kalnu ainava ir pašā pavasara plaukumā un kalnos zied tulpes. Vairāk lasiet: Dušanbē, lietas, kas jāizdara

Vērts piedzīvot

Tadžikistānas dienvidrietumos - Pamira kalnos ir vieta, kur kopā saplūst divas robežas – Ķīnas, Afganistānas un netālu ir arī trešā – Pakistānas. Precīzāk, Tadžikistāna ir atdalīta no Pakistānas ar 15 – 65 km platu afgāņiem piederošu zemes strēli. Un tas ir tikai viens no ceļojuma vērtiem Pamira maršrutiem. Kalni aizņem 93 procentus Tadžikistānas teritorijas, tās lielākajai daļai atrodoties 3000 metrus virs jūras līmeņa. Pamirā ir arī trīs leģendārie septiņtūkstošnieki – Ismoila Somonī jeb kādreizējā Komunisma smaile (7495m), Ļeņina (7134m) un Koržeņevska smailes. Uzkāpšana tajās līdz ar Uzvaras un Hantengri smaili Kirgīzijā alpīnistiem ļauj iegūt tā dēvētā ‘Sniega leoparda’ titulu. Turklāt Tadžikistānā ir tā – jo dziļāk kalnos, jo cilvēki viesmīlīgāki. Un tās ir sajūtas, ko nav iespējams izstāstīt – vien piedzīvot. Starp citu, viens no labākajiem laikiem, kad doties uz Pamiru, ir septembris, kad vēl ir salīdzinoši silts, laiks pastāvīgāks un ienākušies visi augļi. Un Pamirā tie garšo pilnīgi citādi nekā Dušanbe ielejā! Vairāk lasiet: Tadžikistānas maršruti

Vērts zināt

Tūrisma veicināšanas nolūkos nesen Tadžikistāna vienkāršojusi vīzu sistēmu. Iepriekš sarūpējot īpašu uzaicinājuma vēstuli (piemēram, ar viesnīcas, biznesa partneru, kas jūs uzņem vai kādas Dušanbe tūrisma aģentūras starpniecību), kas apstiprināta Tadžikistānas Ārlietu ministrijā, vīzu iespējams iegūt arī iebraucot - konsulārajā departamentā, kas atrodas Dušanbe lidostā. Tadžiku izslavētā viesmīlība piemīt arī ierēdņiem - jums patiešām ir sajūta, ka esat šeit gaidīts un arī vīzas formalitāšu kārtošana neaizņem daudz laika. Mēneša vīza maksā 45 dolārus, vienīgais, ko nedrīkst aizmirst - līdzi noteikti jābūt divām fotogrāfijām. Vairāk lasiet: Dušanbe, vērts zināt